Pēc debatēm apstiprināts, ka migranti drīkstēs paturēt naudu un vērtslietas, ja to kopējā vērtība nepārsniegs 10 000 kronu jeb 1300 eiro, lai gan sākotnēji plānotais limits bija trīsreiz mazāks. Personiskas lietas, piemēram, laulības gredzeni, netiks konfiscētas.
Iniciatīva atbalstīta par spīti kritikai un salīdzinājumiem ar ebreju aplaupīšanu Otrā pasaules kara laikā. Likuma atbalstītāji apgalvo, ka, šādi rīkojoties, migranti tiek pielīdzināti ilgu laiku bez darba esošajiem Dānijas pilsoņiem, kuriem nākas šķirties no saviem īpašumiem, lai varētu pretendēt uz pabalstiem.
Deputāti nobalsojuši arī par ilgāku laiku, kas Dānijā būs jāpavada bēgļiem, pirms tie varēs pretendēt uz ģimenes apvienošanu. Radiniekus uz Dāniju bēgļi drīkstēs aicināt tikai pēc trim gadiem līdzšinējā gada vietā.
Dānija pērn uzņēma 15 000 patvēruma meklētāju – aptuveni desmit reižu mazāk nekā kaimiņvalsts Zviedrija.
Jau ziņots, ka jaunā Dānijas valdība ir nākusi pie varas ar solījumu krasi samazināt bēgļu pieplūdumu valstī. Turklāt valdības vairākums parlamentā ir atkarīgs no radikālās pret bēgļiem noskaņotās partijas atbalsta. Tādēļ pēdējos mēnešos Kopenhāgenas oficiālā retorika ir kļuvusi asāka ar mērķi sūtīt signālu, kas atturētu jaunus bēgļus no došanās uz Dāniju.
Līdzīga prasība par mantu konfiskāciju pastāv arī Šveicē.
