Dānijas valdība uzskata, ka tas nostādīs bēgļus vienādā situācijā ar nabadzīgiem dāņiem, kuri lūdz sociālos pabalstus. Tomēr valdības piedāvājums ir izpelnījies plašu kritiku gan no ANO, gan no cilvēktiesību ekspertiem, gan no dažādiem ES politiķiem.
Jaunie Dānijas likuma grozījumi paredz, ka valsts iestādēm būs tiesības pārmeklēt patvēruma meklētājus, kuri ierodas šajā valstī. Ja viņiem būs nauda vai kādas vērtslietas, kuru vērtība pārsniedz aptuveni 1300 eiro, tie būs jāatdod valsts institūcijām.
Vēlāk šīs vērtslietas esot paredzēs pārdot, lai palīdzētu segt patvēruma meklētāju uzturēšanas izdevumus, akcentēja Dānijas imigrācijas ministre Ingera Stojberga. “Daudziem patvēruma meklētājiem līdzi ir tikai pavisam neliels mantu skaits un nedaudz naudas. To viņi, protams, varēs paturēt. Tomēr mēs uzskatām, ja kādam patvēruma meklētājam līdzi ir tik daudz naudas vai vērtslietu, lai pašam parūpētos par sevi, tad viņam ir jāpalīdz segt izdevumus par savu ēdināšanu un izmitināšanu kamēr tiek izskatīts viņa patvēruma lūgums,” norādīja Stojberga.
To, kā tieši notiks konfiscēto mantu pārdošana un kam tās varētu būt vajadzīgas Dānijas amatpersonas vēl nevar līdz galam paskaidrot. Stojberga vien norāda, ka arī nabadzīgiem dāņiem esot jāpārdod īpašumi pirms viņi var pieteikties noteikta veida sociālajiem pabalstiem. Tādēļ šāda prasība patvēruma meklētājiem nostāda visus uz vienādiem nosacījumiem.
Konfiskācijai netiks pakļautas tādas personiskas lietas kā piemēram laulības gredzens. To vai kādam priekšmetam ir sentimentāla nozīme varēs noteikt paši patvēruma meklētāji. Tomēr Eiropas Parlamenta deputātei no Liberāldemokrātu grupas Sofijai Intveldei pirmdienas diskusijā ar Dānijas ministriem šāds izskaidrojums nelikās pārliecinošs.
“Kā jūs varēsiet noteikt kam ir personiska vērtība un kam nav? Ja kāds ceļo tūkstošiem kilometru, riskējot ar savu dzīvību, un sev līdzi, droši vien, nes tikai nelielu somu, tad, visticamāk, katrai mantai, kas tajā atrodas, ir liela personiska nozīme,” sacīja Intvelde. „Turklāt es nesaprotu arī salīdzinājumu ar Dānijas pilsoņiem. Viņiem varētu būt citas personiski mazāk nozīmīgas mantas, ko viņi varētu vispirms pārdot. Turklāt viņi drīkst strādāt. Bet šie cilvēki nevar par sevi citādi parūpēties,” viņa bilda.
Tāpat Dānijas valdība plāno līdz trim gadiem pagarināt laiku pirms kara bēgļiem ir iespējams pretendēt uz ģimenes atkalapvienošanos, lai atvestu uz Eiropu savu ģimeni. Stojberga uzsver, ka katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi un Dānijas starptautiskās saistības tiks ievērotas. Tomēr Nils Muižnieks, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, norādīja, ka ir īpaši satraukts par šādām izmaiņām un tās kritizēja.
Jaunā Dānijas valdība ir nākusi pie varas ar solījumu krasi samazināt bēgļu pieplūdumu valstī. Turklāt valdības vairākums parlamentā ir atkarīgs no radikālās pret bēgļiem noskaņotās partijas atbalsta. Tādēļ pēdējos mēnešos Kopenhāgenas oficiālā retorika ir kļuvusi asāka ar mērķi sūtīt signālu, kas atturētu jaunus bēgļus no došanās uz Dāniju. Līdzīga prasība par mantu konfiskāciju pastāv arī Šveicē.
