CNN aplēses: Baidens uzvarējis Viskonsinā un Mičiganā

Pašreizējais Baltā nama saimnieks republikānis Donalds Tramps līdz šim ieguvis 214 elektoru balsis, liecina ASV telekanālu aplēses.

Lai gūtu uzvaru cīņā par Balto namu, kandidātam nepieciešamas 270 elektoru balsis. Baidens var uzvarēt vēlēšanās, ja saņems arī Nevadas štata sešas elektoru balsis.

Pēc 99% balsu saskaitīšanas Baidens Mičiganā ieguvis 2 684 200 balsis jeb 49,86% balsu, bet Tramps – 2 617 062 balsis jeb 48,61% balsu.

2016. gada vēlēšanās Tramps Mičiganā pārspēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni ar mazāk nekā 0,5 procentpunktu pārsvaru.

CNN aplēses par Viskonsinu veicis pēc 99% balsu saskaitīšanas. Baidens saņēmis 49,4% jeb 1 630 387 balsu pret Trampa 48,8% jeb 1 609 878 balsu. Tā kā starpība starp kandidātiem štatā ir mazāk nekā viens procentpunkts, ir iespējama balsu pārskaitīšana, un Trampa štābs jau paziņojis, ka to pieprasīs. 2016. gada vēlēšanās Tramps Viskonsinā pārspēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni.

Baidens arī preses konferencē žurnālistiem uzsvēra, ka tic - pēc balsu saskaitīšanas būs uzvarētājs ASV prezidenta vēlēšanās.

Tramps jau agrāk izteicās, ka ir uzvarējis vēlēšanās. Viņš gribēja apstādināt balsu skaitīšanu un pēc tam paziņoja, ka vērsīsies tiesā. Politologs Ojārs Skudra skaidroja, ka tiesu darbi ir neizbēgami un Tramps panāks balsu pārskaitīšanu vairākos štatos. Kamēr notiks tiesu darbi, tikmēr oficiālie rezultāti netiks paziņoti, uzsvēra politologs.  

Otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi lielākā 120 gadu laikā, liecina Floridas Universitātes profesora Maikla Makdonalda vadītā Savienoto Valstu vēlēšanu projekta aplēses.

Vēlēšanās piedalījušies 160 miljoni vēlētāju jeb 66,9% no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šīs aplēses gan ir provizoriskas, un balsis vēl tiek apkopotas.

ASV nepārspētais rekords joprojām ir 1876. gada vēlēšanas, kad vēlētāju aktivitāte pārsniedza 81%. Tiesa gan, šajā gadā sievietes vēl nevarēja balsot un arī daudzi melnādainie amerikāņi sastapās ar nopietniem institucionāliem šķēršļiem, lai varētu kļūt par pilntiesīgiem pilsoņiem ar vēlēšanu tiesībām.

Pēdējos gados ASV vēlētāju aktivitāte bijusi mainīga, bet zemākais punkts pēc Aukstā kara tika sasniegts 1996. gadā.

KONTEKSTS:

ASV 3. novembrī norisinājās prezidenta vēlēšanas, kurās nobalsoja desmitiem miljoniem amerikāņu, bet uzvarētājs vēl nav zināms. ASV prezidentu neievēlē pilsoņi tiešajā balsojumā, bet gan tā sauktie elektori, kuru skaits katrā no štatiem atšķiras. Vairumā gadījumu attiecīgajā štatā uzvarējušais kandidāts saņem visu turienes elektoru balsis. Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta štatiem ar lielāku elektoru skaitu un tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, kuros vēsturiski nav pārliecinoša atbalsta republikāņiem vai demokrātiem. Lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam nepieciešams iegūt vismaz 270 elektoru balsis.

Galvenā uzmanība ir pievērsta trīs svārstīgajiem štatiem – Pensilvānijai, Mičiganai un Viskonsinai –, kuros kopumā sadala 46 elektoru balsis. Pirms četriem gadiem šajos industriālajos štatos uzvarēja Tramps.

Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk, nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.