ĪSUMĀ:
- Noslēgušās ASV prezidenta vēlēšanas; šobrīd tiek apkopotas vēlētāju balsis.
- Balsis vēl tiek skaitītas trīs izšķirošajos svārstīgajos štatos – Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā.
- Norisei klātienē seko vairāki Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti.
- Amerikā ievēlēti arī Kongresa pārstāvji; zināmi provizoriskie rezultāti.
ASV 3. novembrī norisinājās prezidenta vēlēšanas, kurās nobalsoja desmitiem miljoniem amerikāņu. Vairumā no 50 ASV štatiem ir noslēgusies balsu skaitīšana, tomēr pagaidām ne republikāni Trampu, ne demokrātu Baidenu nevar pasludināt par uzvarētāju. Neraugoties uz to, ka pirmsvēlēšanu aptaujas liecināja par Baidena uzvaru, realitātē abu kandidātu cīņa ir izrādījusies ļoti sīva.
Pagaidām paredzēts, ka Baidens iegūs 238 elektoru balsis, bet Tramps 213. Lai noskaidrotu uzvarētāju, kādam no kandidātiem nepieciešamas 270 balsis.
ASV prezidentu neievēl pilsoņi tiešajā balsojumā, bet gan tā sauktie elektori, kuru skaits katrā no štatiem atšķiras. Vairumā gadījumu attiecīgajā štatā uzvarējušais kandidāts saņem visu turienes elektoru balsis. Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta štatiem ar lielāku elektoru skaitu un tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, kuros vēsturiski nav pārliecinoša atbalsta republikāņiem vai demokrātiem. Lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam nepieciešams iegūt vismaz 270 elektoru balsis.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Tramps nedaudz apsteidzis Baidenu svarīgajā Floridas štatā, tādējādi saņemot 29 elektoru balsis. Viņš uzvarēja arī Teksasā, iegūstot vēl 38 elektoru balsis. Pašreizējam ASV prezidentam uzvara arī nozīmīgajā Ohaio štatā.
Tikmēr bijušais viceprezidents Baidens ieguva prognozētu uzvaru ASV pēc iedzīvotāju skaita lielākajā pavalstī Kalifornijā, saņemot 55 elektoru balsis. Ievērojamu elektoru balsu skaitu Baidens ieguva, arī uzvarot Ņujorkā, Ilinoisā un Virdžīnijā. Visticamāk, ka demokrātu kandidāts uzvarēs arī Arizonā, kur iepriekšējās vēlēšanās 2016. gadā uzvarēja Tramps.
Tagad galvenā uzmanība ir pievērsta trīs svārstīgajiem štatiem – Pensilvānijai, Mičiganai un Viskonsinai –, kuros kopumā sadala 46 elektoru balsis. Pirms četriem gadiem šajos industriālajos štatos uzvarēja Tramps.
Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk, nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
Līdz ar to vairākos svārstīgajos štatos, kur pēc pašreizējiem rezultātiem Tramps ir vadībā, situācija varētu mainīties, kad tiks saskaitīti vēl vairāki miljoni pa pastu nodoto balsu. Priekšlaikus lielākoties balsoja tieši Demokrātu partijas atbalstītāji.
“Jūtamies labi par to, kur esam. Tik tiešām. Esmu šeit, lai pavēstītu, ka esam uz ceļa, kas ved uz uzvaru šajās vēlēšanās. To zinām, jo vēsturiski daudz cilvēku nobalsoja priekšlaikus un pa pastu. Tas prasīs kādu laiku. Mums jābūt pacietīgiem, līdz tiek pabeigts smagais balsu skaitīšanas process, jo katra balss ir nozīmīga,” paziņoja Baidens.
Tramps gan vairākkārt uzsvēris, ka balsošana pa pastu ir krāpšanās un ka viņš vērsīsies Augstākajā tiesā, lai apturētu balsu pieņemšanu un skaitīšanu.
Vēlēšanu norisei klātienē seko arī Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti
Latvijas Radio Ziņu dienesta speciālkorespondents ASV Artjoms Konohovs pašlaik atrodas Floridā. Viņš, komentējot vēlēšanu provizoriskos rezultātus, sacīja, ka daudziem amerikāņiem būtiskākais jautājums šajās vēlēšanās bija ASV ekonomiskais stāvoklis.
“Daudzi amerikāņi ir nobalsojuši ar savu kabatu, ja tā varētu izteikties. Proti, viņi ir nobalsojuši, domājot par ekonomiku, domājot par to, ka viņi aizvadītajos četros gados, pateicoties Donaldam Trampam vai vienkārši apstākļu sakritības dēļ, ir ieguvuši vairāk naudas. Viņiem ir labāks darbs, lielāka alga, arī ar biznesu sokas labāk,” sacīja Konohovs.
Savukārt Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta speciālkorespondente Vašingtonā Ina Strazdiņa norādīja, ka ASV galvaspilsētā iedzīvotāji cer uz Baidena uzvaru.
“Galvenais vēstījums, ko daudzi cilvēki sacīja – viņi cer, ka Baidens apvienos sabiedrību. Cilvēki uzskata, ka ASV sabiedrība šajā laikā ir ļoti sašķēlusies,” pastāstīja Strazdiņa.
Amerikāņi otrdien ievēlēja arī Kongresa locekļus. Provizoriskie rezultāti liecina, ka Demokrātu partija varētu palielināt vairākumu parlamenta apakšnamā – Pārstāvju palātā –, bet republikāņi saglabās vairākumu Senātā.
