Tiek saņemtas ziņas par šķelšanos kaujinieku rindās, taču sadursmes ar ukraiņu drošības spēkiem tāpat turpinās. Pēdējās diennakts laikā Ukrainas austrumos nogalināti trīs karavīri un ievainojumus guvuši 27. Par to paziņojuši pretterorisma operācijas vadības pārstāvji. Kopumā bojā gājušo skaits Donbasa reģionā sasniedzis 173 un ievainoto skaits - 446. Drošības spēku pārstāvji norāda, ka situācija joprojām ir ļoti saspringta un lielākas vai mazākas sadursmes turpinās gandrīz visu laiku.
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Staņislavs Rečinskis paziņojis, ka pretterorisma operācija varētu noslēgties mēneša laikā, jo separātiski noskaņotajiem nemierniekiem neizdošoties noturēt Doņeckas un Luganskas pilsētas. Pēc Rečinska vārdiem, kaujinieki aiziešanu no Slovjanskas mēģinot pasniegt kā taktisku gājienu, taču realitātē tā esot bijusi bēgšana un nemiernieku vadība to ļoti labi apzinoties. Arī pašu kaujinieku vidū notiekot šķelšanās, daudzi dezertējot un atsakoties pakļauties kaujinieku pašpasludinātajam līderim Igoram Girkinam jeb Strelkovam.
Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri arī turpina atmīnēt iepriekš atbrīvotās apdzīvotās vietas. Jau kļuvis zināms, ka Vācija ir piešķīrusi 2,5 miljonus eiro Slovjanskas un Kramatorskas iedzīvotāju vajadzībām, galvenokārt izpostītās infrastruktūras atjaunošanai. Ukrainas prezidents Petro Porošenko telefonintervijā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olāndu norādījis, ka šis ir ne tikai finansiāls, bet arī morāls Eiropas Savienības atbalsts.
Eiropas Savienība turpina sniegt arī cita veida atbalstu Ukrainai, vienojoties paplašināt sarakstu ar tām personām, pret kurām ieviestas dažādas sankcijas. Trešdien šim sarakstam tika pievienotas 11 personas, kuras saistītas ar krīzi Ukrainā. Sākotnējā informācija liecina, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir ukraiņu separātisti, kuriem turpmāk būs liegta iebraukšana Eiropas valstīs, kā arī tiks iesaldēti viņu banku konti.
Līdz šim Eiropas Savienība dažādus ierobežojumus bija ieviesusi pret 61 cilvēku gan no Krievijas, gan Ukrainas, kā arī pret divām enerģētikas kompānijām no Krimas, kas nonāca Krievijas kontrolē pēc Krimas aneksijas.
Sankciju jautājumā Amerikas Savienotās Valstis kārtējo reizi paziņojušas, ka tās joprojām apsver iespēju ieviest arī trešā līmeņa sankcijas, piemēram, pret Krievijas enerģētikas sektoru, vienlaicīgi gan atzīstot, ka bez Eiropas Savienības atbalsta tās nebūs īpaši efektīvas. ASV arī konstatē, ka Eiropas Savienība šādām sankcijām, visticamāk, tik drīz nepiekritīs ciešu biznesa saišu dēļ ar Krieviju.
Arī pašas Amerikas Savienotās Valstis paziņojušas par vēl papildu 59 miljonu dolāru piešķiršanu Ukrainas ekonomikas reformēšanai. Naudu plānots izmantot ekonomiskās izaugsmes atbalstīšanai, pretkorupcijas pasākumiem, enerģētikas diversifikācijai un konstitucionālajai reformai. Kopumā šajā gadā Ukrainai plānots piešķirt 196 miljonus dolāru.
Tikmēr Krimas cilvēktiesību aktīvisti ziņo, ka pussalā strauji palielinājies automašīnu un cilvēku nolaupīšanas, kā arī dažādu politisko represiju skaits. Krimas tatāru padomes medžlisa pārstāvji paziņojuši, ka īpaši tiekot vajāti aktīvisti, kuri aizstāv vienotas Ukrainas idejas. Pašlaik neesot zināms triju sabiedriskās organizācijas „Ukrainas mājas” aktīvistu atrašanās vieta. Medžliss jau esot vērsies ar sūdzībām ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, taču atbilde pagaidām neesot saņemta. Arī vietējā milicija noziegumu izmeklēšanā iesaistoties ļoti negribīgi.
