Babišs vēlēšanās, kā mēdz teikt, kapitalizējies uz kopējo neapmierinātību ar to, kā tiek pārvaldīta Čehija. Un tā cilvēks, kurš bijis vicepremjers un finanšu ministrs, guva uzvaru vēlēšanās ar retoriku, kas vērsta pret valdošajiem.
Paralēles starp Babišu un ASV prezidentu Donaldu Trampu jau velk arī ietekmīgākie Eiropas mediji. Abi pārvalda miljardiem vērtus īpašumus, abi ir noskaņoti pret imigrāciju, abi pārstāv tā dēvēto “anti-estabilišmenta” retoriku. Babiša partija ar ietilpīgo nosaukumu - „Neapmierināto pilsoņu akcija” - guvusi pārliecinošu uzvaru ar vairāk nekā 30 procentiem balsu.
Tiesa, iepriekš miljardieris bija zināms ar savu eiroskeptisko nostāju, bet pēc vēlēšanām viņš pauda, ka gatavs sadarboties ar Briseli, kā arī uzsvēra, ka Čehija ir stipra, būdama NATO sastāvā.
Tomēr aktuāls jautājums, vai un kā mainīsies Čehijas loma tā dēvētajā Višegradas četriniekā un Eiropā kopumā. Višegradas grupa, ko veido Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija, ir pret obligātām kvotām bēgļu uzņemšanai. Tās iebilda arī pret Eiropas vienoto valūtu. Tiesa, šajā ziņā konsekvences nebija un Slovākija eiro ieviesusi.
Visticamāk, ekonomikas jomā Babišs neko nevēlēsies mainīt. Čehijas ekonomika aug ar plusa zīmi, un tas, ka valsts nav eirozonā, dod tai pat zināmas priekšrocības.
Babišam nāksies veidot koalīciju. Interesanti, ka tiek izslēgta sadarbība ar galēji labējiem, kas ir pret valsts dalību Eiropas Savienībā.
Tiek pieļauts, ka Čehija, vismaz sākotnēji, turpinās pašreizējo politisko kursu, bet Briselei pretosies vien atsevišķos jautājumos, kas skar imigrāciju un tā dēvēto divu ātrumu Eiropu.
