Intervijā Ukrainas televīzijas kanālam “Viens plus viens” Zakajevs uzsvēra – ja starptautiskā sabiedrība atļaus Krievijai “aprīt Ukrainu”, tad Baltija būs nākamā. Viņš gan atzina, ka Rietumvalstis jau to apzinās.
Ahmeds Zakajevs pašlaik dzīvo trimdā Lielbritānijā. Viņam piešķirts Krievijas neatzītās Ičkērijas republikas premjerministra amats, kas gan ir tikai simbolisks, jo reālas varas Zakajevam nav. Pret viņu nostājusies gan Maskava, gan Čečenijā karojošie islāma radikāļi, jo viņš atbalsta demokrātiju un sekulārismu.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
