Britu premjera padomnieks: Vienīgais veids saspīlējuma mazināšanai – īstenot «Brexit»

Tuvojoties noteiktajam “Brexit” datumam, Lielbritānijas valdība neizjūt nekādu spiedienu - šādu pārliecību paudis britu premjera galvenais padomnieks Dominiks Kamingss, norādot, ka vienīgais veids, kā mazināt saspīlējumu Apvienotajā Karalistē, ir novest “Brexit” līdz galam.  

ĪSUMĀ:

  • Džonsona padomnieks: Tuvojoties “Brexit” datumam, valdība spiedienu neizjūt.
  • Padomnieks: izstāšanās komanda šo procesu izbauda, plāno uzvarēt, nav pamata bažām.
  • Padomnieks: Saspīlējumu var mazināt, tikai izpildot pienākumu pamest ES.
  • Junkers: ES dara visu, la panāktu vienošanos.
  • Junkers: bezvienošanās “Brexit” apgrūtinātu sarunas turpmākajām attiecībām.
  • Britu auditoriem bažas par veselības aprūpes sistēmu bezvienošanās “Brexit” gadījumā.

Lai arī laika līdz 31.oktobrim, kad Lielbritānija ir paredzējusi izstāties no Eiropas Savienības (ES), paliek arvien mazāk un skaidrības par “Brexit” procesa iznākumu kļūst arvien mazāk, tā vien liekas, ka Lielbritānijas valdība šo procesu izbauda.

Britu premjera padomnieks: Vienīgais veids mazināt saspīlējumu – īstenot «Brexit»
00:00 / 02:34
Lejuplādēt

Britu premjera Borisa Džonsona vecākais padomnieks Dominiks Kamingss paziņojis, ka valdība nekādu īpašo spiedienu neizjūtot un, salīdzinot ar 2016. gada referendumu, pašreizējās sarunas esot pielīdzināmas pastaigai pa parku.

Kamingss, kuru bieži vien sauc par galveno “Brexit” stratēģijas plānotāju, intervijā izdevumam „The Daily Telegraph” uzsvēris, ka

visa izstāšanās komanda šo procesu izbaudot, plānojot uzvarēt un nevienam neesot pamata bažām.

Ņemot vērā, ka kopš parlamenta darba atsākšanas ir izskanējis ļoti daudz kritikas par premjerministra, valdības pārstāvju un arī parlamentāriešu agresīvo valodu debatēs, Kamingss paudis pārliecību, ka daudzi likumdevēji un Londonas iedzīvotāji esot pilnībā atrauti no sabiedrības noskaņojuma pārējā valstī.

Pēc Kamingsa vārdiem, pašreizējo saspīlējumu ir iespējams atrisināt tikai vienā veidā – valdībai izpildot 2016. gada referendumā uzlikto pienākumu pamest Eiropas Savienību.

Savu viedokli par “Brexit” procesu šajās dienās paudis arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Intervijā vācu laikrakstam „Augsburger Allgemeine” Junkers norādījis, ka gan viņš, gan Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē dara visu iespējamo, lai vienošanās ar Lielbritāniju tomēr tiktu panākta.

Izstāšanos no Eiropas Savienības bez organizēta izstāšanās procesa Junkers nosaucis par katastrofu. Turklāt atbildība par šādu sarunu izgāšanos gulšoties uz britu pleciem.

Eiropas Komisijas vadītājs arī paudis pārliecību, ka bezvienošanās aiziešana no Eiropas Savienības apgrūtinātu arī sarunas par abu pušu turpmākajām attiecībām.

Lai arī britu pusē daudzi domājot, ka tirdzniecības līgumu starp abām pusēm izdosies noslēgt īsā laikā, Junkers atgādinājis, ka viņa pieredzē šādas sarunas aizņem vairākus gadus.

Tikmēr Lielbritānijas Nacionālā audita birojs nācis klajā ar savu atzinumu par to, kā notiek gatavošanās bezvienošanās “Brexit”. Pēc biroja domām, valdības ministri nebūs pietiekami informēti par to, vai būs pietiekami daudz medikamentu, medicīniska aprīkojuma un pārvadājumu kapacitātes, lai pienācīgi atbalstītu Nacionālo veselības aprūpes sistēmu.

Valdība ir aprēķinājusi, ka sliktākajā gadījumā preču plūsma pār Lamanša kanālu dienas laikā kritīsies par 40  līdz 60 procentiem, savukārt auditori brīdina, ka pieejamie dati neliecina, ka, piemēram, Veselības un sociālās aprūpes ministrija šādam iznākumam būtu gatava. Tāpat valdība nezinot, cik no privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem ir izstrādājuši plānus darbībai ārkārtas situācijā.  

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti