ĪSUMĀ:
- Pēc tiesas lēmuma par darbības apturēšanas nelikumīgumu birtu parlaments atsāk darbu.
- Ģenerālprokurors parlamentu nosaucis par mirušu, strupceļā vainojot opozīciju.
- Ģenerālprokurors apliecina: Valdība ievēros likumu – ja nav vienošanās, “Brexit” pagarinās.
- Opozīcija plāno likt prasīt “Brexit” datuma atlikšanu vēl ātrāk par pašlaik noteikto “robežu” - 31. oktobri.
- Kad bezvienošanās “Brexit” variants būs izslēgts, leiboristi rosinās neuzticības balsojumu Džonsonam.
Britu parlaments savu darbu ir atsācis vien dienu pēc tam, kad Lielbritānijas Augstākā tiesa atzina par nelikumīgu premjerministra Borisa Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu uz piecām nedēļām.
Lai arī dienas laikā ar ziņojumiem par iekšpolitiskajām aktualitātēm uzstājās vairāki ministri, nenoliedzami, uzmanības centrā bija gan vakardienas tiesas spriedums, gan arī turpmākās darbības.
Ļoti spilgti trešdien parlamentā uzstājās ģenerālprokurors Džefrijs Kokss, kurš aizstāvēja valdības līdzšinējo pozīciju. Lai arī viņš atzīst, ka valdībai dotais padoms Augstākās tiesas uzskatā ir bijis kļūdains, viņš uzskata, ka atbildība par to nav jāuzņemas, jo Augstākajai tiesai ir tiesības interpretēt likumus. Vienlaikus, atbildot uz viņa virzienā vērsto kritiku, Kokss uzsvēra, ka pašreizējais parlaments, kas turpina bloķēt jebkādas valdības darbības, ir apkaunojums un deputātiem vispār nav morālu tiesību ieņemt savus amatus.
Kokss pašreizējo parlamentu nosaucis par mirušu, pašreizējā strupceļā vainojot opozīciju.
“Viņi varētu sarīkot neuzticības balsojumu jebkurā laikā, taču viņi ir pārāk gļēvi, jo varētu saņemt noraidījumu. Viņi varētu piekrist ierosinājumam atlaist šo parlamentu, taču viņi ir pārāk gļēvi. Šim parlamentam būtu nepieciešama drosme stāties pretī vēlētājiem, taču tas to nedarīs, jo pārāk daudzi no viņiem vēlas novērst to, ka mēs vispār izstājamies no Eiropas Savienības.
Taču tuvojas brīdis, kad pat šiem tītariem nebūs iespēju novērst Ziemassvētkus!” paziņoja Kokss.
Tā kā ir izskanējuši minējumi par to, ka Boriss Džonsons un viņa komanda joprojām varētu meklēt caurumus likumdošanas procesā, lai apietu likumus un izstātos no Eiropas Savienības 31. oktobrī, deputāti arī atkārtoti pieprasīja ģenerālprokuroram skaidru atbildi – vai valdība ievēros likumu un prasīs “Brexit” pagarinājumu, ja vienošanās netiks panākta līdz 19. oktobrim. Koksa atbilde bija īsa – jā!
Taču par spīti šādai nostājai ir kļuvis zināms, ka parlamenta deputāti vēlas piespiest premjerministru Džonsonu pieprasīt “Brexit” datuma atlikšanu vēl ātrāk par pašlaik paredzēto 31. oktobri.
Liberāldemokrātu partijas līdere Džo Svinsone paziņojusi, ka pašlaik notiek aktīvas sarunas ar citu partiju pārstāvjiem un, iespējams, rezultāti varētu būt jau nākamnedēļ.
“Mēs vienkārši nevaram atļauties gaidīt līdz 19. oktobrim, lai redzētu, vai premjerministrs atkal neatteiksies ievērot likumu. Tāpēc liberāldemokrāti runās un strādās ar visu politisko partiju pārstāvjiem, lai atrastu veidu, kā ātrāk novērst šos bezvienošanās “Brexit” draudus. Ir svarīgi, ka mēs to izdarām mūsu valsts nākotnes labā. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka parlaments ir atsācis savu darbu, un liberāldemokrāti būs pirmajās rindās, lai sauktu šo valdību pie atbildības,” solīja Svinsone.
Šāda opozīcijas rīcība nozīmētu, ka tiktu pietuvināts arī jaunu parlamenta vēlēšanu datums, jo lartija ir paziņojusi, ka neuzticības balsojums premjeram tiks ierosināts brīdī, kad bezvienošanās izstāšanās variants tiks pilnībā izslēgts.
Šādai opozīcijas prasībai būtu nepieciešams jauns likums, taču tiek prognozēts, ka tas varētu tikt pieņemts steidzamības kārtā, jo Konservatīvo partijai Parlamentā vairs nav vairākuma.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
