Britu diplomāti drīzumā varētu apturēt savu dalību ES struktūrās

Lielbritānijas diplomāti tuvāko dienu laikā varētu apturēt savu dalību Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē. Par šādu soli ziņo britu laikraksts „The Guardian”, atsaucoties uz Dauningstrītas izstrādātajiem plāniem. Šādi Lielbritānija cenšas palielināt spiedienu uz bloku, tomēr šis solis var kaitēt pašiem britiem.   

ĪSUMĀ:

  • Pēc Džonsona kļūšanas par britu premjeru ES norādīja: “Brexit” vienošanos nepārskatīs.
  • Džonsons turpina solīt: Lielbritānija izstāsies no ES 31. oktobrī ar vai bez vienošanās.
  • Džonsons pieprasa, lai Brisele atsakās no zināmiem vienošanās elementiem.
  • Džonsons prasa atteikties, piemēram, no pagaidu risinājuma Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.
  • Mediji: Lielbritānija tuvāko dienu laikā plāno apturēt savu diplomātu dalību ES.
  • Tā Londona palielinātu spiedienu uz ES.
  • Pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā briti nepiedalīsies bloka darbā.
  • Eiropas Komisija britu plānus par diplomātu darba pārtraukšanu nekomentēja.
  • Tomēr kritiķi brīdina, ka šāda iecere kaitēs pašai Lielbritānijai.

Pēc bijušā ārlietu ministra Borisa Džonsona kļūšanas par Lielbritānijas premjerministru Eiropas Savienība uzsvēra, ka Lielbritānijas un bloka panāktā “Brexit” vienošanās nevar tikt pārskatīta. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādījis, ka “Brexit” vienošanās ir labākā iespējamā vienošanās, kādu Lielbritānija var panākt. Savukārt “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē Džonsona “Brexit” stratēģiju nosaucis par nepieņemamu.

Par spīti Eiropas Savienības nostājai, Džonsons turpina solīt, ka briti izstāsies no Eiropas Savienības 31. oktobrī ar vai bez vienošanās.

„Mēs pametīsim Eiropas Savienību 31. oktobrī. Mēs to darīsim tādēļ, ka tas ir tas, par ko nobalsoja šīs valsts iedzīvotāji. Tas ir tas, par ko nobalsoja deputāti. Un es domāju, ka tas ir tas, pie kā parlamentāriešiem vajadzētu sākt strādāt,” uzsvēra Džonsons.

Britu diplomāti drīzumā varētu apturēt savu dalību ES struktūrāsRihards Plūme

    Džonsons pieprasa, lai Brisele atsakās no zināmiem vienošanās elementiem, par kuriem vienojās viņa priekšgājēja Terēza Meja. Viens no šādiem elementiem ir tā dēvētais pagaidu risinājums Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

    Lai palielinātu spiedienu uz Eiropas Savienību par neizbēgamo izstāšanos oktobra beigās, Lielbritānija tuvāko dienu laikā plāno apturēt savu diplomātu dalību Eiropas Savienības institūcijās Briselē. Par šādu soli ziņo vairāki britu mediji, tostarp laikraksts „The Guardian”, atsaucoties uz Dauningstrītas izstrādātajiem plāniem.

    Lai gan bijusī premjerministre Terēza Meja centās rast veidus, kā Lielbritānija arī pēc izstāšanās varētu ietekmēt bloka lēmumus, neatrodoties pie viena sarunu galda, Džonsons, šķiet, vēlas darīt pretējo.

     

    Lēmums britu diplomātiem turpmāk neapmeklēt ikdienas darba sanāksmes Briselē, kurās tiek pieņemti lēmumi par bloka darbību, šķiet, saskan ar Džonsona pausto apņemšanos atsvabināt britu diplomātiju no Eiropas Savienības.

    Par to viņš jūlija beigās pavēstīja savā pirmajā uzrunā Pārstāvju palātā, neilgi pēc stāšanās premjera amatā. Viņš arī uzsvēris, ka daudzi izcili diplomāti daudz laika pavadījuši, dodoties no sanāksmes uz sanāksmi, tā vietā, lai izmantotu savu talantu jaunu tirdzniecības līgumu izstrādē un Lielbritānijas popularizēšanā.

    Plānots, ka Lielbritānijas diplomāti kopā ar pārējo 27 dalībvalstu kolēģiem gaidāmajās Eiropas Savienības darba grupu sanāksmēs izskatīs drošības un ārlietu jautājumus, patērētāju interešu aizsardzības jautājumus un kopīgu reakciju uz iespējamām krīzēm, kurās iesaistīti civiliedzīvotāji.

    Eiropas Savienības nostāju un noteikumus kopā ar citu valstu kolēģiem izstrādā aptuveni 150 britu diplomāti, kas bāzēti Apvienotās Karalistes pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē.

    Pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā briti lems nepiedalīties bloka institūciju darbā vēl pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Piemēram, nav skaidrs, vai nākamajos divarpus mēnešos britu ministri apmeklēs sanāksmes. Viena no šādām sanāksmēm ir plānota šī mēneša beigās, kad ar kolēģiem Helsinkos plāno tikties Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs.

    Eiropas Komisijas pārstāvis britu plānus saistībā ar diplomātu darba pārtraukšanu nekomentēja, norādot, ka nekā jauna bloka nostājā neesot un Junkers visu jau esot skaidri pateicis.

    Savukārt britu valdības pārstāvis skaidrojis, ka Lielbritānija pametīs bloku 31. oktobrī, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, tādēļ esot tikai saprotami pārskatīt Apvienotās Karalistes piedalīšanos bloka sanāksmēs.

    Tomēr kritiķi brīdina, ka šāda iecere kaitēs pašai Lielbritānijai. Proti, sanāksmju neapmeklēšana atrautu valsti no lēmumu pieņemšanas procesa un kaitētu valsts interesēm.

    Liberāldemokrātus pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Luisa Porrita uzsvērusi, ka Džonsons nevajadzīgi sabotē britu ietekmi Eiropas Savienībā.

    Britu laikrakstam „The Guardian” viņa sacīja, ka „šāda augstprātīga premjera nostāja grauj Lielbritānijas vietu pasaulē, un Eiropas kaimiņvalstis un britu sabiedrotie pret Lielbritāniju izturēsies ar nepatiku, kaut gan visiem vajadzētu sadarboties, lai risinātu kopīgas problēmas. Margareta Tečere un Vinstons Čērčils būtu sašutuši par šādu tuvredzību. Mums vajadzētu būt līderiem Eiropā, neapdraudot mūsu pašu intereses. Atrašanās ārpus telpas, kurā tiek apspriestas mūsu kopīgās drošības intereses, parāda vājumu, nevis spēku.”

    Arī paši britu diplomāti norādījuši, ka viņi nožēlotu jebkuru Lielbritānijas valdības lēmumu, kas attiektos uz priekšlaicīgu Briseles institūciju pamešanu. Viņi uzsver, ka Briselē jau izveidojuši spēcīgu Lielbritānijas reputāciju, kas šāda soļa rezultātā tiktu grauta.

    Kaut gan Apvienotā Karaliste pēdējā laikā nav spēlējusi nozīmīgu lomu sanāksmēs, kurās tika lemts par Eiropas Savienības nākotni, tomēr kopš 2016. gada referenduma tai ir bijusi ļoti būtiska loma citās jomās, piemēram, ārlietās.

    Eksperti arī norāda – viena no “Brexit” ironijām ir tā, ka Lielbritānijas valdībai tāpat būs ievērojami jāpalielina sava diplomātiskā klātbūtne Briselē, kā arī galvenajās bloka galvaspilsētās.

    Tas būs jādara gan tāpēc, lai uzzinātu, kas notiek sanāksmēs, no kurām briti tiks izslēgti, gan arī tādēļ, lai mēģinātu ietekmēt bloka politikas veidošanas virzienu. Tādēļ Lielbritānijai nāksies ievērojami investēt publiskajā diplomātijā, lai restartētu un arī veidotu jaunas alianses.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti