Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas noklausīšanās jautājumā par valdības un parlamenta pilnvarām attiecībā uz “Brexit” britu presē tiek dēvēta var vēsturisku. Tiesneši izskata premjeres Terēzas Mejas valdības iesniegto apelāciju pēc tam, kad novembrī Augstā tiesa lēma, ka valdība nevar oficiāli pieprasīt izstāšanos no Eiropas Savienības bez parlamenta piekrišanas. Valdība iesniedza apelāciju. Meja formālas izstāšanās sarunas iepriekš solījusi sākt līdz marta beigām. Parlamenta balsojums varētu ļaut proeiropeiski noskaņotajiem deputātiem izstāšanos aizkavēt.
Pērn jūnijā notikušajā referendumā 52% pilsoņu nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos. Kad Augstākā tiesa novembrī nolēma, ka ir nepieciešama arī parlamenta piekrišana, daļa britu mediju apsūdzēja tiesnešus par nostāšanos pret iedzīvotāju gribu, atsevišķos virsrakstos viņus pat nosaucot par „tautas ienaidniekiem”.
Pirmdien, sākot noklausīšanās procesu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Deivids Neubergers norādīja, ka tiesneši izprot iedzīvotāju lielo interesi un „spēcīgās emocijas”, kas saistītas ar šo lietu.
Viņš norādīja, ka tajā iesaistītie cilvēki ir saņēmuši draudus, un uzsvēra, ka tiesnešu pienākums ir šo apelāciju izskatīt „objektīvi un pieņemt lēmumu saskaņā ar likumu”.
„Vairākas personas ir saņēmušas nopietnas vardarbības draudus un saskārušās ar nepatīkamiem apvainojumiem e-pastos un citos elektroniskās saziņas veidos. Draudu izteikšana un cilvēku apvainošana tāpēc, ka viņi izmanto savas pamattiesības vērsties tiesā, apdraud likuma varu,” uzsvēra tiesnesis.
Novembra spriedumā Augstākā tiesa secināja - ja parlaments savulaik ir pieņēmis lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad tam arī jādod piekrišana izstāšanās procesa uzsākšanai.
Premjere Meja savukārt uzstāja, ka valdībai ir tiesības oficiāli sākt sarunas bez parlamenta piekrišanas.
Ģenerālprokurors Džeremijs Vraits, kurš vada valdības juristu komandu, pirmdien tiesas zālē argumentēja, ka valdībai ir konstitucionālas pilnvaras ārlietu jautājumos, tostarp tiesības atteikties no līgumiem, saskaņā ar tā dēvēto „karalisko prerogatīvu”. Tās ir vēsturiskas pilnvaras, kuras oficiāli ir karalienei, bet praktiski – valdībai, un kuras ļauj pieņemt lēmumus bez parlamenta piekrišanas.
Vraits paziņoja, ka šīs pilnvaras nav „antīks relikts”, ka valdībai ir tiesības tās izmantot un tā nepiekrīt iepriekšējam tiesas spriedumam, ka ir nepieciešama parlamenta piekrišana.
„Mēs sakām, ka šis spriedums bija nepareizs. Mēs sakām, ka prerogatīvas izmantošana šajos apstākļos ne tikai būtu likumīga, bet tā arī pilnībā atbilstu mūsu konstitucionālajai kārtībai, būtu saskaņā ar parlamenta suverenitāti un saskaņā ar to, ko pamatoti sagaida sabiedrība,” pauda prokurors.
Valdības apelācijas prasību izskata visi 11 Augstākās tiesas tiesneši. Paredzēts, ka noklausīšanās ilgs četras dienas, bet spriedums gaidāms janvārī.
Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
