Londonas finanšu pakalpojumu centrs, kas ir pazīstams arī kā “Londonas Sitija” ir viens no ietekmīgākajiem Eiropā. Tur atrodas vairāku starptautisko banku un apdrošināšanas kompāniju galvenās mītnes. Lielām korporācijām patīk šī angliski runājošā, starptautiskā un multikulturālā pilsēta, kur vēlas dzīvot un strādāt talantīgi cilvēki no visas pasaules. Statistika liecina, ka 11% darbinieku Londonas finanšu pakalpojumu sektorā nāk no citām valstīm.
Tomēr pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības piesaistīt jaunus talantus var kļūt sarežģītāk. Iespējams, tiks uzlikti arī ierobežojumi dažādiem darījumiem ar eiro. Abi iemesli var kļūt par pamatu, lai korporācijas pārceltos, piemēram, uz Frankfurti vai Parīzi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka lielā mērā Londonas finanšu pakalpojumu centra nākotni izšķirs turpmākais Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību modelis:
“Viena iespēja ir, ka viņi paliek Eiropas Savienības iekšējā tirgū, arī neesot ES dalībvalsts. Tāda iespēja ir, kā piemērs ir Norvēģija un vairākas citas valstis. Bet tas nozīmē, ka
Lielbritānijai ir jārespektē visi nosacījumi, arī visas četras brīvības, ieskaitot brīvu darbaspēka kustību, jāsniedz arī finansiāla kontribūcija Eiropas Savienībai un jāievēro visi ES normatīvie akti. Tas ir jautājums - vai Lielbritānijai šādi nosacījumi būs pieņemami, bet tie ir ļoti skaidri.”
Pie šādiem nosacījumiem, Londonas baņķieri, biržas brokeri un apdrošinātāji varēs arī turpmāk brīvi darboties Eiropas tirgū. Tomēr prasība saglabāt brīva darbaspēka kustību var būt nepieņemama tiem britiem, kuri, balsojot par izstāšanos, vēlējās ierobežot migrāciju.
Ja Lielbritānija pamet arī vienoto tirgu, tad ietekme uz Londonas finanšu sektoru var būt krietni lielāka, saka Dombrovskis:
“Iespēja sniegt finanšu pakalpojumus visā Eiropas Savienības teritorijā ir saistīta ar tā saucamajām pases tiesībām finanšu institūcijām. Un šajā gadījumā, ja attiecīgā valsts nav Eiropas Savienības iekšējā tirgū, attiecīgās valsts finanšu institūcijām šādu tiesību nebūs. Līdz ar to šī sadarbība būs daudz sarežģītāka.”
Jaunā Lielbritānijas premjere Terēza Meja līdz šim nav skaidri noformulējusi, kādu attiecību modeli viņa vēlas ar Eiropas Savienību pēc izstāšanās. Tomēr Meja ir solījusi mazināt iespējamos riskus Apvienotajai Karalistei.
“Pastāv politiķi, demokrātiski ievēlētie politiķi, kuri pilnā nopietnībā uzskata, ka valdībai būtu jāignorē referenduma iznākums un jāatrod veids, kā palikt Eiropas Savienībā. Pastāv arī uzņēmēji, kuri tā vietā, lai gatavotos izstāšanās brīdim un domātu par iespējām, ko tā paver, sūdzas par iznākumu un kritizē vēlētājus. Bet es gribu pateikt skaidri: “Brexit” nozīmē “Brexit”. Un mēs to padarīsim par veiksmi,” sola Meja.
Lai kā Brisele nepretotos neformālām sarunām ar Londonu, visticamāk, tās tomēr notiks. Ir sagaidāms, ka jaunā britu premjere tuvākajā laikā apmeklēs gan Parīzi, gan Berlīni, gan arī citas galvaspilsētas. Un nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tieši turpmākās attiecības starp Lielbritāniju un pārējo Eiropu būs šo sarunu centrā.
