Piemēram, viens no svarīgākajiem ir likumprojekts par darba un brīvā laika balansu. Tas nosaka augstākus minimālos standartus, saglabājot esošās tiesības un ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu specifiku. Tas dos tēviem lielākas iespējas doties bērna kopšanas atvaļinājumā un ļaus sievietēm atgriezties darbā, kas ir labi gan pašām ģimenēm, gan biznesam un dalībvalstu ekonomikai.
“Šis pīlārs ietver 20 atslēgas principus un tiesības, lai veidotu godīgu un labu funkcionējošu darba tirgu un sociālā atbalsta sistēmu,” saka Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Daudzus no priekšlikumiem jau kritizē biznesa asociācijas, norādot, ka sociālāka Eiropa mazinās tās konkurētspēju pasaulē. Pasaulē joprojām ir daudzas valstis, kur pensiju sistēmas un bezdarbnieku pabalsti vienkārši neeksistē, tāpēc tās spēj saražot preces lētāk.
Savukārt arodbiedrības norāda - šī ir ES pēdējā iespēja radīt sociālāku Eiropu.
“Eiropas sociālais modelis ir bijis veiksmes stāsts, bet nevajag to uztvert kā pašsaprotamu. Mums ir jānodrošina, ka ekonomiskā un sociālā attīstība iet roku rokā un Eiropa turpina būt pasaules klases vieta, kur dzīvot un strādāt,” atgādina Eiropas nodarbinātības un sociālo lietu komisāre Marianna Taisena.
Eiropas Komisija gan uzsver, ka sociālo un nodarbinātības politiku galvenie izstrādātāji ir un paliks dalībvalstis nevis Brisele.
Eiropas politiķi klusībā cer, ka Eiropai kļūstot sociālākai tiks apturēts arī populistu uzvaras gājiens.
