Bez finanšu problēmām neiztiek arī Somija un Nīderlande

Ievērot striktās prasības kļūst arvien grūtāk arī Eiropas Savienības (ES) paraugvalstīm. Somija, kas līdz šim bez problēmām ievērojusi visus finanšu rādītājus, nākamajā gadā pirmo reizi draud pārsniegt pieļaujamo ārējā parāda normu. Eksperti gan lēš, ka tās būs īslaicīgas problēmas un Somijas augsto novērtējumu tas nekādi neietekmēs, taču daudz kas būs pašas Somijas rokās. Budžeta nedienas godīgi atzīst arī Nīderlande, bet vēl nopietnākas prognozes neslēpj Francija.

Pēdējā laika statistika Eiropā rāda bažīgu nākotni vairākām valstīm, gan tām, kuru finanšu problēmas nav liels pārsteigums, gan tām, kuras līdz šim bijušas disciplīnas paraugs.

Ar bīstamu prognozi jau kādu laiku cīnās ietekmīgā Francija, kuras parādsaistību apjoms līdz nākamā gada beigām varētu sasniegt gandrīz divus triljonus eiro jeb pusotru triljonu latu, kas būtu 95% no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka dalībvalsts parādsaistību apjoms nedrīkst pārsnieg 60% no iekšzemes kopprodukta, un Francija šo nosacījumus pārkāpj būtiski. Francijas valdība mierina ka, neskatoties uz to, Francijas uzticamība obligāciju tirgū nav apdraudēta un valdība īsteno reformas budžeta deficīta samazināšanai.

Ja Francijas realitāte vairs nav tik pārsteidzošs jaunums, tad par lielāku izbrīnu šonedēļ gādājusi Eiropas Savienības paraugvalsts Somija, Eiropas monetāro lietu komisāra Oli Rēna dzimtene. Somijas valdībai nācies atzīt, ka valsts, kura līdz šim nekad nav lauzusi Māstrihtas noteikumus, nākamgad to izdarīs pirmo reizi, līdzīgi kā Francija, tiesa gan - ne tik radikāli, pārkāpjot ārējā parāda normu, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta. Valsts parādsaistību apjoms tuvākajos gados sasniegs 62% no iekšzemes kopprodukta. Eksperti gan norāda, ka šāds pārkāpums ir niecīgs salīdzinājumā ar Somijas ilgstošo stabilitāti.

Analītiķi lēš, ka Somiju negatīvi ietekmējuši sarežģījumi eksporta nozarē tādos sektoros kā tehnoloģijas, papīra un tērauda ražošana. Somijai prognozē arī iekšzemes kopprodukta samazināšanos, tā kā kompānijas ierobežojušas apgriezienus un piesardzīgāki kļuvuši arī investori. Liels šoks Somijas tehnoloģiju nozarei bijis arī agrākā mobilo telefonu ražošanas līdera „Nokia” noriets. Tomēr Somijas ekonomika gada laikā atgūšoties, lai arī Somijas valdībai nāksies samazināt tēriņus un tā sola paaugstināt arī pensionēšanās vecumu.

Somija līdz šim bijusi viena no četrām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai visas pasaules vadošās reitingaģentūras ilgstoši piemērojušas pašu augstāko - tā saukto trīs „A” novērtējumu un joprojām, par spīti sarežģījumiem, to neatsauc.

Par vēl vienu pārsteigumu parūpējusies arī Nīderlande, Eiropas Savienības piektā lielākā ekonomika, kura godīgi atzinusi, ka pārkāpj pieļaujamo budžeta deficīta slieksni. Nīderlandes finanšu ministrs, kurš ir arī Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms un seko līdzi citu vienotās valūtas grupas dalībnieču procesiem, ir bijis spiests konstatēt, ka par spīti taupības pasākumiem, dažādām reformām, kas plānotas nākamgad un kuru laikā paredzēts ietaupīt 6 miljardus eiro, Nīderlandes valsts budžeta deficīts sasniegs 3,3%, kas ir vairāk par Eiropas Savienībā noteiktajiem trim procentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt