Intervijā Beļģijas sabiedriskajai raidorganizācijai RTBF bijušais premjers ir asi izteicies par divu lielāko politisko partiju rīcību. Viņaprāt, pašreizējā vilcināšanās esot vājuma vai pat gļēvulības pazīme. Runa ir par Jauno flāmu aliansi jeb NVA un frankofono Sociālistisko partiju.
NVA vēlas runāt par funkciju nodošanu reģioniem, lai spertu vēl vienu soli Beļģijas sadalīšanā. Bet pārējie, tostarp Mišels, uzskata, ka šis jautājums vēlētājiem neesot aktuāls.
"Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ideja par turpmākajām valsts reformām nebūt nebija svarīgākais jautājums. Tieši pretēji, vēlētāji mums ir iedevuši mandātu nodrošināt ekonomiskās un fiskālās reformas, radīt darbavietas un cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tie bija galvenie priekšvēlēšanu kampaņas jautājumi," teica Mišels.
Savukārt flāmu nacionālistus pārstāvošais Flandrijas izglītības ministrs Bens Vejtss intervijā sabiedriskai raidorganizācijai VRT sacījis, ka atšķirības pastāv ne tikai starp to, ko vēlas abu kopienu partijas, bet arī starp to, kas interesē to vēlētājus.
"Normālā pasaulē divām lielākajām partijām, kas uzvarēja vēlēšanās ziemeļos un dienvidos, vajadzētu sēsties pie sarunu galda un sākt sarunas par federālās valdības veidošanu. Bet tā nav normālā pasaule, tā ir Beļģija. Sociālistu partija vēlas palielināt sociālo nodrošinājumu. Līdz ar to pieaugs sociālā budžeta izdevumi. Bet par to kādam ir jāmaksā. Un tie būs strādājošie iedzīvotāji. Un šie strādājošie dzīvo Flandrijā," klāstīja Vejtss.
Arguments par to, ka flāmi nopelna naudu, bet valoņi to tikai tērē, tiek plaši izmantots šīs partijas retorikā.
Pagaidām federālās valdības vadītājas pienākumus ir uzņēmusies Sofija Vilmēsa. Tāpat kā Mišels, viņa nāk no liberāldemokrātiskās partijas "Reformu kustība".
Līdzšinējā budžeta ministre ir pirmā sieviete Beļģijas vēsturē, kas kļuvusi par federālās valdības vadītāju.
Intervijā Beļģijas medijiem Vilmēsa atzina, ka ir piekritusi šim uzdevumam, lai gan apzinās, ka viņas vadītājam kabinetam ir ārkārtīgi maz balsu.
Un pirmais izaicinājums ir parādījies gandrīz uzreiz. Aizvadītājā nedēļā vairākums federālā parlamenta deputātu vienojās par valsts budžetu nākamajiem diviem mēnešiem. Tajā ir paredzēts papildu finansējums medicīnas māsu algošanai, kam būs nepieciešami vēl 67 miljoni eiro. Līdz ar to valdībai ir jāatrod veids, kā izpildīt deputātu lēmumu. Veselības ministre sacīja, ka neko nevarot solīt.
Beļģija ir pazīstama ar garu valdības veidošanas procesu. Sarunas bieži vien aizņem vairākus mēnešus. Bet pēc 2010. gada vēlēšanām politiķiem bija nepieciešams gandrīz pusotrs gads, lai vienotos par jauno Ministru kabinetu. Tagad ir apritējuši vien aptuveni pieci mēneši. Tomēr situācija pamazām sāk saasināties. Tostarp viens no flāmu politiķiem nesen ir mudinājis izveidot tehnokrātu valdību, ja jau politiķi nespēj to izdarīt.
