“Mēs joprojām ceram, ka karstās galvas atdzisīs un cita starpā izvērtēs savas biznesa intereses Baltkrievijā. Ja rada kaitējumu mūsu kompānijām un uzņēmumiem, tad mums nav tiesību radīt kaitējumu Rietumu kompānijām? Mums ir visas tiesības kompensēt šos zaudējumus. Baltkrievijas Republikā strādā milzīgs skaits ārvalstu uzņēmumu. Sevišķi daudz uzņēmumu ir no valstīm, kuras īsteno ļoti nedraudzīgu politiku pret Baltkrieviju – tās ir Polija, Lietuva, Latvija, diemžēl kopš nesena laika arī Ukraina,” Golovčenko sacīja intervijā televīzijas kanālam “Belarus 1”.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
4. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki vienojās slēgt Eiropas Savienības gaisa telpu Baltkrievijas avio pārvadātājiem.
Savukārt 5. jūnijā Kazahstāna noraidījusi Krievijas piedāvājumu kopīgi atbildēt uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Maskavai un abu valstu sabiedrotajai Baltkrievija.
