Baltkrievijā valdošais režīms vēršas pret Brīvības dienas svinētājiem

Par spīti varas iestāžu aizliegumam Baltkrievijā ceturtdien tika atzīmēta Brīvības diena. Šajā dienā opozīcijas aktīvisti piemin 1918. gada 25. martā pasludināto Baltkrievijas Tautas republiku.

Baidoties no iespējamām protesta akcijām, Baltkrievijas varas iestādes Minskas centrā sapulcinājušas lielu skaitu drošībnieku, kā arī militāro tehniku. Ceturtdien arīzdan tika aizturēti vairāki pilsoniskie aktīvisti.

Bažas par provokācijām

1918. gada 25. martā tika pasludināta Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarība. Baltkrievijas opozīcija šo notikumu svin kā Brīvības dienu. Jau tradicionāli šīs svinības ir pavadījusi arī varas iestāžu agresīvā vēršanās pret pasākumu dalībniekiem.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par Brīvības dienu Baltkrievijā
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

Pēc pagājušā gada prezidenta vēlēšanām un plašajām protesta akcijām Minskā un citās pilsētās bija cerība, ka šīgada Brīvības diena kļūs par kārtējo iespēju paust sabiedrības neapmierinātību ar Aleksandra Lukašenko valdīšanu. Taču dažas dienas pirms 25. marta Lukašenko paziņoja, ka jebkāda pulcēšanās tiek aizliegta un aizliegumu pārkāpējiem jārēķinās ar drošības spēku pretreakciju.

Ziņas par to, ka notiek pastiprināta bruņoto spēku mobilizācija un koncentrēšana Minskas apkārtnē, daudziem aktīvistiem lika izteikt pieņēmumus, ka varas iestādes pat varētu sarīkot kādas provokācijas ar mērķi izvērst represijas pret aktīvistiem.

Brīvība ir sirdīs un prātos

Ceturtdien daudzviet Minskas centrā tika sapulcētas milicijas vienības, ūdens lielgabali, īslaicīgās aizturēšanas izolatoru automašīnas, taču vismaz līdz pēcpusdienai nekādas plašas protesta akcijas nenotika. To gan nevar teikt par dažādiem Minskas mikrorajoniem, kur desmitiem cilvēku devās nelielos gājienos ar balti sarkani baltajiem karogiem.

Daudzviet karogi izkārti pie māju fasādēm, uzkrāsoti uz trepēm vai kā krāsaini baloni palaisti debesīs. Kā ceturtdien norādīja Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, iespējams, ka šogad pat par spīti aizliegumiem Brīvības diena ir kļuvusi pat vēl nozīmīgāka, jo par to ir uzzinājuši arī tie, kas neko nezināja par Baltkrievijas Tautas republiku.

“Visa Baltkrievija uzzināja, kas ir Brīvības diena. Esmu pārliecināta, ka daudzi sāka pētīt vēsturi un skaidrot, kā šī tradīcija aizsākās. Kā mēs pirms 103 gadiem ieguvām neatkarību. Protams, šogad šiem svētkiem ir īpaša nozīme, jo mūsu cilvēki pēc pagājušās vasaras ir sajutušies brīvāki kā jebkad iepriekš,” uzskata Cihanouska.

“Tā ir brīvība sirdīs, prātos, un no tās vairs nekur neaizbēgsi. No šīs sajūtas mēs vairs netiksim vaļā. Tā ir katra baltkrieva atdzimšana, un šī izjūta ir jāpastiprina.

Taču diemžēl pašlaik mums par to ir smagi jācīnās, jo režīms cīnās par to, lai šīs sajūtas apspiestu. Viņi var ar tankiem cīnīties pret simboliem vai karogiem, bet nav iespējams cīnīties pret to, kas katram cilvēkam ir sirdī.”

Cilvēki gaida X dienu

Brīvības dienu pati Cihanouska atzīmēja trimdā Lietuvā, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Šajās dienās opozīcijas līderi ir paziņojuši, ka pavasaris nāks ar otro protesta vilni.

Daudzi gan visai skeptiski izsakās par šādu masveida demonstrāciju iespējamību, jo lielas cerības tika liktas tieši uz Brīvības dienu. Taču kā paziņojis bijušais rūpnīcas MTZ streika komitejas vadītājs un opozīcijas Koordinācijas padomes viens no līderiem Sergejs Diļevskis, cilvēki vienkārši gaida kārtējo pagrieziena punktu.

“Varētu teikt, ka cilvēki pašlaik gaida X dienu. Viņi gaida šo jauno protesta akciju sākumu. Es gan nedomāju, ka Brīvības diena kļūs par šo X dienu, bet šī diena kļūs par tādu kā starta punktu pirms aktīvo protesta akciju atsākšanās pilsētu ielās,” spriež Diļevskis.

“Teiksim atklāti – cilvēki gaidīja pavasari, jo ziemā daudziem bija uznākusi tāda kā depresija. Tagad ir sācies pavasaris, ir kļuvis siltāks, šodien ir svētki, un tas vienkārši būs sākuma punkts.”

Jaunajiem protestiem gatavojās arī Baltkrievijas milicija, kuras pārstāvji ceturtdien aizturējuši vairākus aktīvistus un žurnālistus gan Minskā, gan reģionos. Šāda rīcība izpelnījusies arī Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela kritiku, kurš aicinājis Baltkrieviju ievērot starptautiskās saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš pagājušā gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt