Baltijas valstu un Polijas vēstnieki Donbasā nogādā humāno palīdzību un uzklausa vietējo vajadzības

Šajās dienās Baltijas valstu un Polijas vēstnieki Ukrainā apmeklē Donbasu, tiek vesta humānā palīdzība. Vizītēs vairākās Ukrainas pilsētās pie konflikta zonas valsts austrumos tiek apspriesta sadarbība un uzklausītas vietējo vajadzības.

ĪSUMĀ:

  • Baltijas valstu un Polijas vēstnieku vizīti Donbasā organizē Latvijas vēstniecība Ukrainā.
  • Šādās vizītēs nodod humāno palīdzību; attīsta sadarbību ar Latviju un tās pašvaldībām.
  • Vizītē Doņcekas apgabalā parakstīts sadarbības līgums starp Saldu un Bahmutas pilsētu.
  • Latvijas vēstnieks Ukrainā atzīst, ka situācija Donbasā saglabājas pietiekami sarežģīta. 
  • Arī ukraiņu politologs uzskata: pāragri runāt par progresu pēc Normandijas formāta tikšanās.

Baltijas valstu un Polijas vēstnieki Donbasā nogādā humāno palīdzību un uzklausa vietējo vajadzībasGints Amoliņš
    Baltijas valstu un Polijas vēstnieku šīs nedēļas vairāku dienu vizīti Donbasā organizē Latvijas vēstniecība Ukrainā. Ar vēstnieku Juri Poikānu Latvijas Radio sazinās otrdien brīdī, kad viņš atrodas Severodoņeckā. Uz šo pilsētu uz laiku pārcelta Luhanskas apgabala administrācija, tā kā pati Luhanskas pilsēta jau vairākus gadus atrodas prokremlisko separātistu kontrolē.

     

    Sadarbības līguma starp Saldu un Bahmutas pilsētu parakstīšana
    Dienu iepriekš vēstnieki bija Doņcekas apgabalā, kur tika parakstīts sadarbības līgums starp Saldu un Bahmutas pilsētu, kas atrodas netālu no karadarbības zonas.

     

    Šādas vienošanās veicina ne tikai pieredzes apmaiņu tādos praktiskos jautājumos kā komunālā saimniecība, bet arī stiprina Latvijas un Ukrainas attiecības, sacīja Latvijas vēstnieks.

    Poikāns norādīja, ka šādi vēstnieku braucieni uz Donbasu notiek diezgan regulāri. Latvijas vēstniecības gadījumā – praktiski katrus trīs, četrus mēnešus. Tā ir ne tikai humānās palīdzības nodošana, bet arī sadarbības attīstīšana ar Latviju un tās pašvaldībām. Svarīgi arī, ka Donbasa iedzīvotājiem tiek dota sajūta, ka viņi nav vieni, sacīja Poikāns.

    "Pirmkārt, viens no braucienu mērķiem ir humānās palīdzības nodošana, kuru koordinē Latvijas bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Viņš jau vairākus gadu strādā ne tikai ar Latvijas nevalstiskās vai reliģiskām organizācijām, bet viņš jau ir piesaistījis Ziemeļvalstis, Centrāleiropas valstis un arī Rietumeiropas valstis. Mēs ļoti labi saprotam, ka šī palīdzība, īpaši kara apstākļos, ir īpaši nepieciešama cilvēkiem, kas dzīvo blakus vai gar kontaktlīniju, netālu no karadarbības zonas," teica Poikāns.  "Bet pēdējos braucienos mēs mēģinām šo sadarbību arī attīstīt tālāk par tikai humāno palīdzību. Parakstītais līgums starp Saldu un Bahmutu ir viens virziens. Tā ir pašvaldību sadarbība.

     

    Es šeit uzsvērtu arī Ogres pašvaldību, kurai jau ir sadarbības līgums ar Popasnas pilsētu un kura jau ir pieņēmusi ļoti daudzus bērnus no karadarbības zonas.

    Otrkārt, pēdējā brauciena laikā Slavjanskā es apmeklēju Donbasa Pedagoģisko universitāti, viņi izrādīja interesi par sadarbības veicināšanu ar Latvijas augstskolām, iezīmējot piecas augstskolas. Tādēļ ir liels potenciāls izglītības sadarbībai. Par ekonomiku – šobrīd nevaram runāt par kādiem lieliem projektiem, jo, kamēr nav pastāvīgs vismaz pamiers vai miers karadarbības zonā, ir ļoti grūti pārliecināt Latvijas vai citu valstu uzņēmējus aktīvāk sadarboties ar Donbasu. Tādēļ tas ir ilgtermiņa jautājums. Šobrīd ir svarīgi tas, ka mēs dodam Donbasa iedzīvotājiem sajūtu, ka viņi nav vieni."

    Humānā palīdzībā šoreiz pamatā ir apģērbs. "Apģērbs vienmēr ir viena no galvenajām humānās palīdzības sastāvdaļām. Iepriekšējās reizēs ir bijuši medicīniskie materiāli. Ļoti nepieciešami ir dažāda veida medicīniskie instrumenti, operāciju galdi un tādas lietas. Bet šoreiz pamatā apģērbs. Te ļoti aktīvi iesaistījās dažādas organizācijas Jelgavas pusē.

    Domāju, tiks turpinātas sarunas arī ar citām pašvaldībām. Nākamajā braucienā arī plānojam, ka varētu ierasties Talsu novada domes delegācija.

    Apģērbs, īpaši ziemas apstākļos, ir viena no svarīgākajām lietām, kas cilvēkiem konfliktzonā ir nepieciešama."

    Pagājušajā mēnesī Parīzē notika Normandijas formāta samits, kurā pirmo reizi tikās Ukrainas un Krievijas prezidenti Volodimirs Zelenskis un Vladimirs Putins. Abiem pievienojās Francijas un Vācijas līderi. Kijeva un Maskava vienojās turpināt gūstekņu apmaiņu un pārtraukt uguni separātistu kontrolētajos rajonos Ukrainas austrumos. Tomēr sarežģītākie jautājumi joprojām neatrisināti. Vērtējot situāciju uz vietas Donbasā, Poikāns ir skeptisks.

    "Situācija saglabājas pietiekami sarežģīta. Šobrīd nevaram runāt par pastāvīga miera esamību pat pēc Normandijas formāta sanāksmes.

    Lielākais apliecinājums tam, ka mēs nevaram runāt par šo pamieru, ir tas, ka puslīdz regulāri, kaut varbūt ne lielas ciparos, bet tomēr iet bojā Ukrainas bruņoto spēku karavīri. Notiek apšaudes.

    Tās nav tik aktīvas, kā tas bija 2015. vai 2016. gadā, bet apšaudes notiek. Cilvēki iet bojā arī uz mīnām. Konflikta zonā joprojām novērojam zemas intensitātes konfliktu, kas diemžēl norisinās un kurā joprojām cilvēki iet bojā," teica Poikāns.

    Turpinot vizīti Donbasā, Baltijas valstu un Polijas vēstnieki trešdien, 15. janvārī, Kramatorskā piedalīsies apaļā galda diskusijā, lai kopā ar ekspertiem un žurnālistiem apspriestu konflikta atrisināšanas perspektīvas, Donbasa reintegrācijas problēmas un Ukrainas proeiropeisko kursu.

    Apaļā galda diskusiju rīko ukraiņu politologs Dmitro Ļevusjs. Viņš ir sabiedriskās iniciatīvas "Dzintara ceļš" līdzkoordinators, tās mērķis ir veicināt sadarbību ar Baltijas valstīm.

    Ļevusjs Latvijas Radio norādīja, ka Ukrainai nepieciešams konkretizēt Donbasa reintegrācijas stratēģiju.

    Bet, runājot par situāciju uz vietas reģionā, arī viņš uzskata, ka patlaban ir pāragri runāt par konkrētu progresu pēc decembra Normandijas formāta tikšanās.

    "Ir iestājies zināms pārtraukums, "taimauts". Viss ir atlikts. Putinam bija jāpiekrīt gūstekņu apmaiņai, kaut arī ir zināmi jautājumi pie Putina par to, kā tas notika. Bet vismaz pagaidām nav notikusi eskalācija, kaut tas joprojām ir rezervē Maskavai kā spiediena izdarīšanas mehānisms pret Ukrainu. Taču domāju, ka zināmā mērā cerība ir," sacīja ukraiņu politologs.

    Politologs pauž, ka līdz nākamajai Normandijas formāta sanāksmei varētu būt kādi soļi uz priekšu. Nākamais samits varētu notikt martā Berlīnē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti