Baltijas valstis ir izcilas Krievijas kaimiņienes. Intervija ar ASV īpašo pārstāvi Kurtu Volkeru

Krievija ir faktiski ieguvusi no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas dalības NATO, jo šajās valstīs ir miers un ekonomika attīstās, norāda ASV īpašais pārstāvis sarunām ar Ukrainu Kurts Volkers. Viņš cer, ka arī attiecībā uz nākotnē Ukrainas iespējamo dalību aliansē Krievija asi nereaģēs.

ASV īpašais pārstāvis sarunām ar Ukrainu Kurts Volkers video konferencē no Vašingtonas atbildēja uz dažādu mediju, tajā skaitā Latvijas Televīzijas, uzdotajiem jautājumiem.

Eiropas Savienība nesen ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas. Vai jūs sagaidāt vairāk šādu centienu no eiropiešu puses?

Jā! Sankcijas aizvadītajā piektdienā noteica ne tikai Eiropas Savienība, bet arī ASV un Kanāda. Tas bija koncentrēts solis no visu mūsu puses, lai parādītu, ka mēs esam dziļi nobažījušies par joprojām ilgstošo Krievijas īstenoto okupāciju un tās vēlmi iegūt vienpusēju kontroli pār Kerčas šaurumu un piekļuvi Azovas jūrai, kā arī jūrnieku arestiem. Es paredzu, ka turpināsies tas, kas pēdējos pāris gados – sankcijas tiks noteiktas, ja situācija nemainīsies. Mēs nevēlamies nevienam radīt izjūtu, ka mēs pieņemam vai esam mierā ar to, kas notiek. Mēs, protams, būtu gatavi atcelt sankcijas, ja Krievija atdotu kontroli pār teritoriju Ukrainai. Bet līdz tam, es domāju, jūs redzēsiet, ka Eiropas Savienība, ASV un citi turpinās izdarīt spiedienu, lai Krievija sāktu nopietni iesaistīties un rīkotos. 

Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 31. martā. Ja neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, tad divi vadošie sacentīsies otrajā kārtā trīs nedēļas vēlāk.

Zināms, ka vēlēšanās startēs gan pašreizējais valsts galva Petro Porošenko, gan bijusī premjere Jūlija Timošenko. Taču līderpozīcijas aptaujas līdz šim uzrādījušas komiķim Volodomiram Zelenskim.

Vai jūs domājat, ka pēc prezidenta vēlēšanām Ukrainā valsts pašmāju un ārpolitika mainīsies?

Interesanti, ka pēdējos četros gados Ukrainā ir noticis tā, ka sabiedrība ir atradusi daudz spēcīgāku identitātes izjūtu. Tā ir daudz vairāk Ukrainu, Eiropu, NATO atbalstoša un Krieviju nosodoša. Tai ir spēcīgāka nacionālās un kultūras identitātes izjūta kā jebkad agrāk. Un to var saprast - ja ir uzbrucis kaimiņš, sevi ir ļoti jāaizstāv. Jauni cilvēki cīnās frontē un mirst, daudzi gūst ievainojumus, un tas atstāj ļoti lielu ietekmi uz sabiedrību. Agrāk, sacīsim, pirms pieciem gadiem Ukrainā bija ļoti piesardzīga attieksme pret NATO, bet nesen Ukrainas domē divas trešdaļas nobalsoja par iestāšanos NATO.  Es sagaidītu, ka Ukrainas valdība turpinās demokrātisku institūciju, reformu stiprināšanas ceļu, cīnīsies ar korupciju un neatlaidīgi uzstās, lai tiktu atdotas okupētās  teritorijas.

Jūs nesen esat izteicies, ka Krievija vēlas, lai līdzšinējais proeiropeiskais Ukrainas prezidents Petro Porošenko vēlēšanās zaudētu. Vai tas nozīmē, ka ASV Porošenko atbalsta, un vai tās redz kādu īpašu kandidātu, kuru savukārt no savas puses atbalstītu Krievija?

Mēs neieņemam pozīciju vēlēšanās. Tā ir demokrātija, ir vairāki kandidāti, ir atvērta cīņa, un mēs nezinām, kurš uzvarēs. Bet mēs atbalstām principus - stipras demokrātiskas institūcijas, Ukrainas suverenitāti un drošību, teritoriālo integritāti, cīņu pret korupciju. Mēs par to iestājamies un to sakām visiem kandidātiem. Bet ir taisnība, ka Krievija pati ir teikusi, ka grib, lai Porošenko zaudētu. Es domāju, ka ir audzis Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Porošenko personiskais konflikts. Tomēr es neesmu pārliecināts, ka Krievija norāda uz kādu konkrētu kandidātu, kura uzvaru gribētu un tad no tās iegūtu. Un tas ir tādēļ, ka

Ukrainas sabiedrība ir ļoti saliedēta ap nacionālo identitāti un prasībās, kas valdībai būtu jādara.

Nedomāju, ka kādam kandidātam, lai kurš tas arī nebūtu, būtu iespēja dot priekšroku Krievijai.

Vai ASV plāno Ukrainai piešķir vēl vairāk ieroču, nekā līdz šim? Kādi tie varētu būt?

[ASV] prezidenta [Baraka] Obamas laikā bija aizliegums Ukrainai pārdot letālos ieročus, kas bija gandrīz unikāls, jo ASV ir ļoti daudz ieroču tirdzniecības attiecību visur pasaulē, pat ar Saūda Arābiju. Taču Ukraina tika izslēgta par spīti tam, ka tai  bija uzbrukts un tai vajadzēja aizstāvēties. Trampa administrācijā tas ir beidzies. Mēs esam nolēmuši pret Ukrainu izturēties kā pret ikvienu normālu valsti, kurai ir normālas aizsardzības vajadzības.

Mēs esam bijuši un būsim ieinteresēti tirgot Ukrainai ieročus, lai tā varētu izveidot spēcīgu, spējīgu un ilgstošu aizsardzību.

Daļa no šīs palīdzības bija piegādāt prettanku sistēmas, ja tanki dotos dziļāk Ukrainas teritorijā, tā varētu tiem stāties pretī. Ukraina ir darījusi zināmu, ka vēlētos vēl vairāk šo spēju. Mums ir arī jāapsver gaisa un krasta apsardzība, pretsnaiperu sistēmu jau esam piegādājuši.  

Tā kā trīs populārākie kandidāti prezidenta vēlēšanām ir pavēstījuši, ka vēlētos valsts integrāciju NATO, vai, jūsuprāt, tas tiešām notiks. Un ja jā, vai sagaidāt, ka no Krievijas būs asa reakcija?

NATO kopš Bukarestes samita 2008. gadā allaž ir uzsvērusi, ka redz Ukrainu kā potenciālu dalībnieci. Ukrainā ir Eiropas demokrātija, un tai ir tiesības uz aizsardzību kā ikvienai citai valstij. Kopš tā brīža ir pagājuši vairāk nekā desmit gadu. Katrai valstij ir jāizpilda visas nepieciešamās prasības, un Ukrainai vēl ir daudz darāmā. Es nevaru paredzēt, kad tas varētu notikt, bet svarīgi, ka NATO principiāli ir gatava un Ukraina progresē, lai šos standartus sasniegtu.

Bet, vai jūs sagaidāt asu reakciju no Krievijas?

Es ceru, ka nē.

Krievija ir pieņēmusi un faktiski pat ieguvusi no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas dalības NATO.

Mēs nekad neesam atzinuši Baltijas valstu inkorporēšanu PSRS. Tagad tās ir neatkarīgas valstis, daļa no Eiropas Savienības, NATO, tās ir izcilas Krievijas kaimiņienes, tajās ir miers, nav vardarbības, ir tirdzniecība, ekonomikas attīstība. Es ceru, ka Krievija raudzīsies uz saviem kaimiņiem nevis, kā ierobežot to izvēles, bet gan kā sekmīgi kaimiņi var darīt sekmīgu arī pašu Krieviju.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti