Gandrīz kopš tā brīža, kad Latvija, Lietuva un Igaunija atguva savu neatkarību, Ziemeļvalstu un Baltijas parlamentu vadītāji rīko kopīgas konferences. Nu jau tās ir kļuvusi par ikgadēju pasākumu, un šoreiz tas norisinās Gaismas pilī Rīgā.
Parlamentu vadītāji no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas un viņu baltiešu kolēģi atzīst - tas, cik svarīgi ir sadarboties, īpaši tiek novērtēts pēdējā laikā.
“Manuprāt, mēs dzīvojam ļoti trauslā pasaulē. Un domāju, ka neparedzamība mums pietuvojusies tuvāk, nekā mēs būtu spējuši iedomāties. Domāju – mums tikai vajag būt atklātiem vienam pret otru. Mums jābūt dialogā iespējami dažādos virzienos un tāpat mums jābūt saprotošiem un jātur rūpe vienam par otru,” saka Somijas Eduskunta priekšsēdētāja Marija Lohela.
Tikmēr Zviedrijas Riksdāga pirmais spīkera vietnieks Tobiass Billstrems norāda uz nepieciešamību turpināt sarunas ar Krieviju: “Es teiktu, ka drošības situācija Baltijas valstīs pēdējos gados ir pasliktinājusies. Un vienīgais veids, kā to apturēt, ir protams, būt iesaistītiem dialogā ar Krieviju. Bet šim dialogam ir jābūt veidotam arī ar sankciju atbalstu. Jo mums jārāda Krievijai, ka Krievijai ir jāsper soļi, lai pārtrauktu nelikumīgo aneksiju Krimā, kas ir Ukrainas teritorija, un arī beigtu zemas intensitātes karadarbību Ukrainas austrumos, kur bojā gājušo skaits jau tuvojas 10 tūkstošiem cilvēku.”
“Protams, mēs jūtamies droši salīdzinot ar to, kad mēs, trīs Baltijas valstis, pirmoreiz zaudējām mūsu neatkarību. Pasaule ir mainījusies. Un šī pasaules daļa, kur mēs tagad piederam, saprot, ka tad, ja tev ir draugi un sabiedrotie, tas ir labākais veids, kā justies drošam. Es domāju par prezidenta Obamas vārdiem. Pirms dažiem gadiem, kad mēs visi bijām ļoti satraukti par mūsu nākotni, Obama bija Tallinā, un viņš teica, ka no NATO aizsardzības viedokļa Rīga, Viļņa un Tallina ir tas pats, kas Berlīne, Londona vai Parīze,” atgādina Igaunijas Rīgikogu prezidents Eiki Nestors.
Baltiešu un Ziemeļvalstu pārstāvjiem vienojoša esot kopīga izpratne, atklātas un draudzīgas attiecības. Tā tikšanās gaisotni raksturo Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība): “Mēs vienmēr varam paļauties, es ceru, uz viņu iesaisti. Mums ir jārēķinās ar dažādam iespējām. Šis ir brīdis, kad ir jāsaprot, ka dažādas iespējas ir iespējamas. Vēl tas, kas pirms dažiem gadiem likās neticami, pat pēc Gruzijas notikumiem, bija Ukraina. Un tāpēc mums ir ļoti nopietni jādomā arī nākamā gada budžeta kontekstā, ka ir jāveltī ne tikai militārajai aizsardzībai, bet arī iekšējai drošībai ievērojamas naudas summas.” Par to būšot jālemj Saeimas Budžeta komisijai.
