Salvīni vadītā "Līga" pēdējā brīdī nolēma balsot pret fon der Leienu. Turpretī "Piecu zvaigžņu kustība" atbalstīja viņas kandidatūru. Itālijas premjers Džuzepe Konte iepriekš atklāti mudināja abas Itālijas valdošās partijas nobalsot par fon der Leienu.
Pirms divām nedēļām Konte, tāpat kā visi pārējie Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītāji, izņemot Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Eiropadomes sēdē atbalstīja fon der Leienas apstiprināšanu.
Ceturtdien laikrakstā "La Repubblica" publicētajā slejā Konte atklāti atzīst, ka apmaiņā pret atbalstu fon der Leienai, kuras karjeru viņš ļoti cienot, Itālijai esot solīts ietekmīgs komisāra amats, iespējams, konkurences jomā. Tomēr "Līgas" nostāšanās opozīcijā apdraud šo vienošanos.
Salvīni mikroblogošanas vietnē "Twitter" atbildēja, ka koalīcijas partneri ir nodevuši itāļus, atbalstot EK vadītājas amatā cilvēku, ko izvirzīja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele, un ko atbalsta bijušie Itālijas premjeri Mateo Renci un Silvio Berluskoni. Visus šos politiķus Salvīni bieži pasniedz kā šīs valdības ienaidniekus.
Vēlāk iekšlietu ministru sanāksmē Helsinkos Salvīni sacīja, ka viņš ir zaudējis jebkādu uzticību "Piecu zvaigžņu kustībai".
Attiecības starp divām valdošajām partijām Itālijā sarežģītus padara arī aizdomas, ka "Līga" pirms maijā notikušajām EP vēlēšanām ir mēģinājusi sarunāt naudu priekšvēlēšanu kampaņai no Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajiem. Kā raksta vairāki izdevumi, "Līgas" pārstāvji Maskavā esot solījuši, ka nauda palīdzēs viņiem un citiem eiroskeptiķiem uzvarēt EP vēlēšanās, kas ļaus uzlabot attiecības ar Krieviju.
"Piecu zvaigžņu kustība" pievienojās opozīcijas aicinājumam Itālijas parlamentā izveidot izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu šo lietu. Turpretī Salvīni ir kategoriski pret šādas komisijas izveidi.
Ņemot vērā, ka Salvīni reitingi šobrīd ir krietni augstāki nekā "Piecu zvaigžņu kustībai", tiek pieļauts, ka viņš varētu paziņot par izstāšanos no valdošās koalīcijas jau piektdienas pēcpusdienā. Turpretī citi ir pārliecināti, ka Itālijas valdība varētu noturēties vēl pāris mēnešus, jo amatpersonas negrib zaudēt savus krēslus.
KONTEKSTS:
EP deputāti otrdien, 16. jūlijā, balsojumā par EK prezidenti apstiprināja Vācijas aizsardzības ministri fon der Leienu. Lai viņa ieņemtu EK prezidenta amatu, par viņu bija jānobalso vismaz 374 no 746 deputātiem. Par fon der Leienu nobalsoja 383 deputāti. Fon der Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru 1. novembrī.
ES līderi par fon der Leienas kandidatūru jūlija sākumā vienojās negaidīti. Leienas izvirzīšanas process augstajam amatam izpelnījās ļoti pretrunīgus vērtējumus, un daudzi deputāti bija skeptiski noskaņoti par iespējām amatā apstiprināt personu, kas nekandidēja maijā notikušajās EP vēlēšanās. Pirms balsojuma nebija pārliecības, ka viņa gūs pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par pirmo sievieti EK prezidenta amatā.
