Panorāma

Panorāma

Panorāma

Izdodas ierobežot ugunsgrēku Kārsavā

Briselē sadala amatus

Vienojas par ES amatu sadali; EK vadītāja amatam virzīs Urzulu fon der Leienu

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Sociālistu frakcijas priekšsēdētāja Irati Garsija jau atzinusi, ka Leienas izvirzīšana ir "liela vilšanās".

60 gadu vecā Leiena pēdējos 14 gadus ir bijusi ministre Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdībā. Viņa aizstāv ciešāku ES integrāciju un aicinājusi veidot "Eiropas Savienotās Valstis".

Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.

Savukārt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta uz Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatu.

Viņa jau paziņojusi, ka "uz laiku" atkāpjas no sava pašreizējā amata, kurā atrodas kopš 2011.gada.

EP apstiprinājums nepieciešams visiem amatiem, izņemot Eiropadomes prezidenta kandidātam.

Ja EP apstiprinās kandidatūras, Leiena EK prezidenta amatā stāsies 1.novembrī - dienu pēc pašreizējā termiņa, kurā Lielbritānijai būtu jāizstājas no ES.

Abi Lielbritānijas premjera amata kandidāti ir solījuši, ka breksits oktobra beigās notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta izstāšanās vienošanās, tādēļ jaunā EK sastāva pirmais uzdevums varētu būt vadīt bloku pēc Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās par tālākām abu pušu attiecībām.

Leienas kandidatūru atbalsta Francijas prezidenta Emanuels Makrons, kā arī Višegrādas grupa - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija -, kas asi iebilda pret sociālistu kandidāta Fransa Timmermansa, kas pašlaik ir EK viceprezidents, virzīšanu.

Višegrādas grupa un Itālija iebilda pret Timmermansa maigo migrācijas politiku, savukārt citas valstis, tostarp Latvija, Īrija un Horvātija, iebilda pret Timmermansa virzīšanu, jo uzskatīja, ka nav uzklausīts to viedoklis, kad nedēļas nogalē Osakā notikušajā G20 valstu samitā Francijas un Vācijas līderi vienojās par plānu augstāko ES amatu sadalei.

Maija beigās ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs ir sadrumstalots, tādēļ sarunas par amatu sadali ir sarežģītas.

EPP joprojām ir lielākā frakcija jaunajā EP sasaukumā, tomēr tai vairs nav vairākuma, kāds bija iepriekš.

Liberāļi, kuru vidū ir arī Makrona atbalstītāji, un zaļie palielinājuši savu ietekmi uz lēmumiem par kandidātiem uz augstākajiem amatiem blokā, jo EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka šiem spēkiem būtiski audzis vēlētāju atbalsts.

ES augstāko amatu kandidātu izvēle ne vienmēr ir bijusi vienkārša. Pēc iepriekšējām EP vēlēšanām 2014.gadā bija nepieciešami trīs samiti, lai vienotos par amatu sadali.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti