Pasaules panorāma

Čehijas vēlētāji soda līdzšinējo premjerministru

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

ES paplašināšanās tik drīz nenotiks

Balkānu valstīm pašlaik grūti cerēt uz drīzu uzņemšanu Eiropas Savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Aizritējuši jau astoņi gadi kopš pēdējās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kārtas, kad par ES dalībvalsti kļuva Horvātija. Pašlaik rindā uz šādu iespēju gaida vēl virkne Balkānu valstu (Serbija, Melnkalne, Bosnija un Hercogovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija un Kosova), bet to izredzes ir neskaidras.

Iepriekš izskanēja, ka līdz 2030. gadam vismaz kāda no šīm zemēm varētu pievienoties ES dalībvalstu saimei, bet nesen, tiekoties Slovēnijā, Eiropas Savienības valstu līderi nolēma no šīs idejas atteikties.

Rietumeiropa baidās no papildu migrācijas

Par to, kādi bija šī lēmuma iemesli, vaicājām Latvijas Radio korespondentam Artjomam Konohovam, kurš patlaban atrodas Bulgārijā.

“Eiropas Savienībā šobrīd darbojas divi spēki, kas velk uz pretējām pusēm. No vienas puses, ir doma, ka Eiropas Savienībai vajag paplašināties un paplašināt savu politisko ietekmi.

Ja nozīmīgu lomu Balkānu valstīs nespēlēs Eiropas Savienība, tad to darīs Ķīna, Krievija un vēl kādi spēlētāji, faktiski tas jau šobrīd notiek,” skaidro Konohovs.

“No otras puses, spēks ar pretēju ietekmi ir bailes no migrācijas. Mēs zinām, cik daudzi cilvēki ir aizbraukuši no Austrumeiropas uz Rietumeiropu strādāt, un notiek arī sacensība par algām, proti, ieplūst lētāks darbaspēks vai uzņēmumi un pakalpojumi, kas nebūt nepatīk daudziem strādājošajiem Vācijā, Francijā un citviet Rietumeiropā."

Lielāko progresu veikusi Melnkalne

Daudzi rietumeiropieši uzskata, ka viņi tiek nostādīti sliktākā situācijā vai zināmos gadījumos – izspiesti no tirgus.

"Tāpēc vienlaikus uz ES lēmumu pieņēmējiem iedarbojas šie divi faktori: no vienas puses, vēlme pēc ģeopolitiskās ietekmes, no otras puses, bailes no sociālās neapmierinātības, sociālās spriedzes.”

Vaicāts, kuras no Balkānu valstīm pašlaik ir relatīvi tuvāk uzņemšanai Eiropas Savienībā, Konohovs spriež, ka vislielāko progresu ir veikusi Melnkalne.

“Zināmā mērā varētu runāt arī par Serbiju. Tās ir valstis, kas ir daudz darījušas, bet, protams, arī te ir vērojams satraukums, ka atsevišķos jautājumos šajās valstīs ir vērojams nevis progress, bet regress, it sevišķi, ja runājam par likuma varu, tiesiskumu, demokrātiju, mediju brīvību, cīņu ar korupciju. Šajos jautājumos nemaz nesokas tik viegli.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti