Iepriekš izskanēja, ka līdz 2030. gadam vismaz kāda no šīm zemēm varētu pievienoties ES dalībvalstu saimei, bet nesen, tiekoties Slovēnijā, Eiropas Savienības valstu līderi nolēma no šīs idejas atteikties.
Rietumeiropa baidās no papildu migrācijas
Par to, kādi bija šī lēmuma iemesli, vaicājām Latvijas Radio korespondentam Artjomam Konohovam, kurš patlaban atrodas Bulgārijā.
“Eiropas Savienībā šobrīd darbojas divi spēki, kas velk uz pretējām pusēm. No vienas puses, ir doma, ka Eiropas Savienībai vajag paplašināties un paplašināt savu politisko ietekmi.
Ja nozīmīgu lomu Balkānu valstīs nespēlēs Eiropas Savienība, tad to darīs Ķīna, Krievija un vēl kādi spēlētāji, faktiski tas jau šobrīd notiek,” skaidro Konohovs.
“No otras puses, spēks ar pretēju ietekmi ir bailes no migrācijas. Mēs zinām, cik daudzi cilvēki ir aizbraukuši no Austrumeiropas uz Rietumeiropu strādāt, un notiek arī sacensība par algām, proti, ieplūst lētāks darbaspēks vai uzņēmumi un pakalpojumi, kas nebūt nepatīk daudziem strādājošajiem Vācijā, Francijā un citviet Rietumeiropā."
Lielāko progresu veikusi Melnkalne
Daudzi rietumeiropieši uzskata, ka viņi tiek nostādīti sliktākā situācijā vai zināmos gadījumos – izspiesti no tirgus.
"Tāpēc vienlaikus uz ES lēmumu pieņēmējiem iedarbojas šie divi faktori: no vienas puses, vēlme pēc ģeopolitiskās ietekmes, no otras puses, bailes no sociālās neapmierinātības, sociālās spriedzes.”
Vaicāts, kuras no Balkānu valstīm pašlaik ir relatīvi tuvāk uzņemšanai Eiropas Savienībā, Konohovs spriež, ka vislielāko progresu ir veikusi Melnkalne.
“Zināmā mērā varētu runāt arī par Serbiju. Tās ir valstis, kas ir daudz darījušas, bet, protams, arī te ir vērojams satraukums, ka atsevišķos jautājumos šajās valstīs ir vērojams nevis progress, bet regress, it sevišķi, ja runājam par likuma varu, tiesiskumu, demokrātiju, mediju brīvību, cīņu ar korupciju. Šajos jautājumos nemaz nesokas tik viegli.”