Tikmēr premjerministrs Nikolajs Azarovs paudis pārliecību, ka iemesli protestiem ir beigušies un iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka viņi pārkāpj likumu. Šajā sarežģītajā situācijā arvien vairāk Ukrainas opozīcijas līderu meklē atbalstu ES un NATO līderu vidū.
Pēc tam, kad Ukrainas opozīcijai parlamentā neizdevās panākt valdības gāšanu, protesta akcijas Kijevas centrā ir nonākušas strupceļā. No vienas puses, opozīcijas līderi aicina iedzīvotājus neizklīst, no otras puses, pagaidām netiek piedāvāts nekāds turpmākās rīcības plāns, ja neskaita turpmāku varas iestāžu un prezidenta administrācijas bloķēšanu.
Kā intervijā radiostacijai „Svoboda" pastāstījis viens no „eiromaidana" līderiem, ārpus frakcijām esošais deputāts Pjotrs Poroščenko, ir divi iespējamie attīstības scenāriji. „Šī valdība nespēj realizēt varu un tāpēc arī tiek īstenota valdības iestāžu bloķēšana. Ko darīt tālāk? Ir divas iespējas. Pirmā ir demokrātiskā – ja mēs redzam, ka valdībai nav tautas atbalsta, ir jārīko atkārtotas vēlēšanas. Otrs ir spēka variants. Mēs jau redzējām, kas notika, kad varas iestādes pielietoja spēku pret Maidana dalībniekiem. Turpmāka spēka pielietošana novedīs pie ārkārtēji bīstamām sekām, proti, Maidanā esošā sabiedrība radikalizēsies. Šie cilvēki Maidanu pametīs un viņu vietā nāks radikālākas rīcības atbalstītāji," klāstīja Poroščenko.
Citi eksperti norāda, ka gadījumā, ja no opozīcijas puses nebūs skaidru piedāvājumu, iedzīvotāji sāks izklīst, jo nebūs krīzes situācijas, kas lika cilvēkiem apvienoties. Pašlaik vienīgais, kas opozīcijai ir atlicis, ir cīnīties par nemieru laikā specvienību piekauto un aizturēto demonstrāciju dalībnieku atbrīvošanu. Kā paziņojis opozīcijas līderis Arsēnijs Jaceņuks, kamēr tas netiks izdarīts, valsts iestāžu blokāde turpināsies. Opozicionāri apņēmušies bloķēt prezidenta administrāciju katru dienu no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.
Savukārt Azarovs paziņojis, ka valdība strādā bez pārtraukumiem un kontrolē situāciju valstī. Pēc viņa vārdiem, iemesli ielu protestiem ir izsmelti, atgādinot mītiņu dalībniekiem, ka viņi pašlaik pārkāpj likumu. Azarovs arī paudis pārliecību, ka opozīcijas līderi mēģinās paslēpties aiz deputātu imunitātes, bet vienkāršajiem protestētājiem nebūs aiz kā paslēpties. Vienlaicīgi premjers atgādinājis, ka valdības darba bloķēšana nozīmē arī pensiju un sociālo izmaksu aizkavēšanu aptuveni 13 miljoniem cilvēku.
Šajā situācijā skatieni bieži vien tiek vērsti Eiropas Savienības un NATO virzienā. NATO ārlietu ministri ir aicinājuši Ukrainas valdību un opozīciju iesaistīties dialogā, kā arī atturēties no provokācijām un pārmērīga spēka pielietošanas pret mierīgajiem demonstrantiem.
Kopīgu paziņojumu izplatījuši arī Austrumu partnerības iniciatori – Polijas un Zviedrijas ārlietu ministri Radoslavs Šikorskis un Karls Bilts. Paziņojumā norādīts, ka Eiropas Savienība joprojām ir atvērta asociācijas līguma parakstīšanai ar Ukrainu, taču bez reālām ekonomiskajām reformām Eiropa neiesaistīšoties bezjēdzīgā vairāksolīšanā par Ukrainas nākotni. Vienlaicīgi nosodīta arī Krievijas pozīcija un rīcība Ukrainas gadījumā. Šeit vēl jāpiebilst, ka ceturtdien un piektdien Ukrainā notiks EDSO galotņu tikšanās. Daudzu valstu ārlietu ministri gan uz šo tikšanos neieradīsies, taču ukraiņu presē bieži vien manāma cerība, ka vismaz daži no atbraukušajiem Rietumu politiķiem varētu pievienoties Maidanam un paust tam savu atbalstu.
Bet tikmēr Ukrainas varas iestādes trešdien nosūtījušas divas delegācijas – vienu uz Maskavu, lai runātu par ekonomisko sadarbību un gāzes cenām, un otru uz Briseli, lai mēģinātu atsākt diskusijas par eirointegrāciju. Savukārt prezidents Janukovičs šajā laikā viesojas Ķīnā, kur trešdien apmeklējis terakota armijas muzeju Siaņas pilsētā.
