Uz Austriju pāri Ungārijas, Horvātijas un arī Slovēnijas robežām nedēļas nogalē devušies vismaz 20 000 imigrantu. Tā kā Ungārija turpina strauji celt žogus un sētas uz robežas ar Serbiju, daudzi ienācēji ir bijuši spiesti mainīt virzienu un centušies meklēt ceļus cauri Horvātijai. Tā sākotnēji bijusi atvērta, bet pārāk lielā un straujā cilvēku pieplūduma dēļ uz robežām sācies haoss un bēgļi atkal novirzīti uz Ungāriju, kur viņiem tālāk atvērts ceļš uz Austriju.
Atbildīgās iestādes Austrijā atklājušas, ka pirmdien sagaida jaunu imigrantu pieplūdumu no Ungārijas puses. Daudzi no šeit ienākušajiem nedomā par palikšanu, bet lūkojas Vācijas un Skandināvijas valstu virzienā.
Aculiecinieki vēsta, ka lielākoties imigrantu vidū ir sīrieši, kuri bēg no kara dzimtenē, bet daudz ir arī irākiešu, afgāņu un eritrejiešu.
Jau otrdien bēgļu krīzei kopīgā sanāksmē pievērsīsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri, bet trešdien Briselē pulcēsies visu dalībvalstu vadītāji.
Gan Eiropas Komisijas (EK) līderis Žans Klods Junkers, gan vairāku lielo valstu vadītāji un īpaši to, kuras uzņem visvairāk patvēruma lūdzēju, uzstāj uz taisnīgu un solidāru bēgļu sadalījumu visā ES teritorijā.
Valstu vidū aizvien valda ļoti atšķirīgi viedokļi, un to arī gatavojas apliecināt Ungārijas, Čehijas, Polijas un Slovākijas ārlietu ministri. Viņi pirmdien tiekas kopīgā sanāksmē un, sagaidāms, vienosies par stingrākiem nosacījumiem pret bēgļu uzņemšanu, kā arī iebildīs pret obligātu cilvēku sadalījumu. Šo pozīciju valstis kopīgi arī grasās aizstāvēt trešdien Briselē gaidāmajā sanāksmē.
Taču, kā iepriekš sarunā ar Latvijas Radio ir atzina Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Briselē Leonards den Hertohs, viņš paredz, ka tomēr par spīti Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu pretestībai bēgļu sadales ideja uzvarēs, jo aiz tās stāv tādi lieli spēlētāji kā Francija, Vācija, Spānija, Nīderlande, Beļģija un vēl citas valstis.
Tūkstošiem cilvēku nedēļas nogalē ieradušies arī Grieķijā. Kāda piepūšamā gumijas laiva ar teju piecdesmit cilvēku uz klāja, kas no Turcijas krastiem centusies sasniegt Grieķijas salu, ceļu nav izturējusi, apgāzusies un, domājams, ka vismaz puse no tajā braukušajiem ir noslīkusi, pārējie izglābti.
Bēgļi paši atzīst, ka, tuvojoties rudenīgam laikam, ūdeņu un arī sauszemes robežu šķērsošana kļūs arvien sarežģītāka,
taču viņi joprojām cer pēc iespējas ātrāk tikt Eiropā un ar laiku arī atvest savas ģimenes, tā angliski rakstošajam izdevumam "The Guardian" atzinuši daži aptaujātie un ūdeņus veiksmīgi šķērsojušie cilvēki.
Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) ģenerālsekretārs Maikls Dīdrings sacījis, ka dalībvalstīm jāpārtrauc domāt par savu labumu un jāapvienojas, pretējā gadījumā šajā brīdī tām nebūs pa spēkam vienām pašām risināt visas problēmas, pat Vācijai ne.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nācis klajā ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, tostarp 120 000 piespiedu kārtā.
