Žoga starp Austriju un Slovēniju nebūs, vismaz pagaidām. Tā telefonsarunā ir vienojušies Austrijas kanclers Verners Feimans un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Vēl šīs nedēļas vidū Vīne apgalvoja pretējo, sakot, ka tieši žogs ir labākais veids, kā nodrošināt mierīgu un kārtībai atbilstošu bēgļu ierašanos Austrijā.
Ar ideju par nožogojuma izveidi klajā nāca Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere. Viņa piebilda, ka barjeru izveide nenozīmē pilnīgu robežas slēgšanu, jo žogam esot arī vārti. Iekšlietu ministre nāk no Kristīgo demokrātu partijas, bet Austrijas kanclers Feimans no sociāldemokrātiem. Līdz ar to uzskatu atšķirības varētu iezīmēt arī domstarpības koalīcijā.
Kā zināms, pašreiz vairums bēgļu un citu migrantu no Turcijas caur Grieķiju un vairākām Balkānu valstīm nokļūst Slovēnijā. Tālāk iespējams doties uz Austriju, Vāciju vai citām Rietumeiropas valstīm. Dienā šo cilvēku skaits mēdz pārsniegt 5000.
Liberāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Gijs Ferhofštads jau ir paspējis kritizēt Austrijas sākotnējo nodomu būvēt žogu, sakot, ka šī valsts grauj Šengenas zonu no iekšpuses.
Tā vietā, lai celtu žogu, Austrijai vajadzētu palīdzēt Slovēnijai aizsargāt robežu ar Horvātiju, kā tas tika nolemts svētdienas sanāksmē Briselē.
Bēgļu plūsma ir izraisījusi ne mazums domstarpību starp Balkānu reģiona valstīm un citur, kā arī draudus aizvērt robežas.
Pirmais žogs jau ir tapis starp Ungāriju un Serbiju, bet vēlāk arī uz Ungārijas un Horvātijas robežas. Tomēr nedz Serbija, nedz Horvātija nav Šengenas zonas dalībvalstis. Tādēļ Briselei ir grūti iebilst pret Ungārijas spertajiem soļiem, kas tiek pamatoti ar kopējās robežas aizsardzību.
Austrijas un Slovēnijas gadījums atšķiras, jo abas ir Šengenas zonas dalībvalstis, starp kurām nevajadzētu būt pat dokumentu kontrolei.
Tikmēr Grieķijā, pie Lesbas salas krastiem, turpinās 34 cilvēku meklēšana. Viņi ir iekrituši Vidusjūrā, kad apgāzās pārslogota koka laiva, kur kopumā atradās aptuveni 240 cilvēki. Ir zināms, ka vismaz pieci bērni un trīs pieaugušie ir noslīkuši. Šī ir viena no lielākajām pēdēja laika katastrofām Vidusjūras austrumu daļā pie Grieķijas krastiem.
Lesbas sala atrodas vien 10 kilometru attālumā no Turcijas. Tādēļ pēdējā laikā tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem bēgļu ierašanās punktiem Eiropas Savienības teritorijā.
