Trešās – pēdējās ASV prezidenta amata kandidātu debates – izcēlās ar salīdzinoši lielu negatīvismu, Trampam mēģinot atgūt pozīcijas pēc tam, kad viņa kampaņai kaitējumu nodarīja apsūdzības par seksuālu uzmākšanos sievietēm.
Tāpēc politiskajā sparingā Tramps devās uzbrukumā, izceļot Klintones lomu, viņaprāt, neveiksmīgajā ASV migrācijas politikā, veselības aprūpē un ārpolitikā. Taču lielāko rezonansi izraisīja kāds cits negaidīts viņa komentārs – Trampa atteikšanās garantēt, ka viņš pieņems vēlēšanu rezultātu zaudējuma gadījumā.
"Es izskatīšu šo jautājumu, kad pienāks laiks. Tagad es par to nedomāju.
Līdz šim redzētais izskatās ļoti slikti. Pirmkārt, mediji ir tik nepatiesi un korumpēti! Tas, kas man tiek piesiets, ir vienkārši fantastiski.
"The New York Times" pat uzrakstīja rakstu par to, bet visiem vienalga. Mediji ir tik nepatiesi un indē vēlētāju prātus. Tomēr, viņiem par nelaimi, vēlētāji, manuprāt, redz tam cauri. Par to pārliecināsimies 8. novembrī. Turklāt Klintonei vispār nevajadzēja ļaut kandidēt uz prezidenta amatu, balstoties uz e-pastu skandālu un daudz ko citu," sacīja Tramps.
Šis komentārs ļāva doties uzbrukumā viņa konkurente Hilarijai Klintonei. Jau pēc debatēm viņa uzsvēra, ka Tramps ar šādiem komentāriem apdraud ASV demokrātiskās vērtības.
"Tas, ko viņš šovakar pateica debatēs, ir briesmīgi. Mūsu valsts eksistējusi 240 gadus un ir balstīta uz likumiem. Jau kopš pašiem pirmsākumiem viena no mūsu vēlēšanu raksturīgajām iezīmēm bijis fakts, ka mēs pieņemam to rezultātu. Mēs darām visu, lai vēlēšanas būtu brīvas un godīgas. Kāds tajās uzvar, bet kāds – zaudē. Tā ka viņa sacītais liecina par kārtējo mēģinājumu vainot savas kampaņas neveiksmēs kādu citu," teica Klintone.
Tikmēr eksperti secina, ka pēdējās debates Trampam nav sniegušas nepieciešamo izrāvienu, lai samazinātu Klintones pārsvaru.
"Tramps ir labs pirmajās divdesmit trīsdesmit debašu minūtēs. Ja visas debates būtu tik garas, viņam klātos labāk. Taču, par nelaimi Trampam, debates ilga 90 minūtes, un otrajā daļā viņam neveicās tik labi. Ja šī cīņa tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, tad Klintone uzvar, jo Trampam tagad ir jāpanāk vairāk, nekā būt vienkārši līdzvērtīgam. Turklāt šī cīņa, manuprāt, nemaz nebija tik līdzvērtīga. Domāju, ka viena no lietām, kas paliks atmiņā, ir fakts, ka beigās, kad tiek dota pēdējā minūte,
lai sniegtu šo silto un pūkaino vēstījumu amerikāņu vēlētājiem “es domāju, ka jums jābalso par mani” –
Tramps izvēlējās turpināt uzbrukt. Esmu pārliecināts, ka viņš nebija sagatavojies," lēsa Nevadas Universitātes profesors Langs.
Pēdējo piecu jaunāko socioloģisko aptauju vidējie rezultāti liecina, ka par Klintoni būtu gatavi balsot 47% ASV vēlētāju, bet par Trampu – 43%. Tomēr sarežģītajā ASV vēlēšanu sistēmā izšķirīga nozīme vēl var būt balsojumiem vairākos svārstīgajos štatos, un iegūts balsu vairākums nacionālā līmenī negarantē uzvaru 8. novembrī gaidāmajā balsojumā, ja cīņa tiešām būs līdzvērtīga.
