Dienas ziņas

Par Izraēlas premjerministru kļūst N. Benets

Dienas ziņas

Baltijas prezidentu uzruna

E. Levits: Kanāda varētu palikt Latvijā arī pēc 2023

ASV un Kanādas līderi sola arī turpmāk stiprināt Baltijas valstu drošību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas prezidents Egils Levits līdz ar Lietuvas un Igaunijas līderiem pirmdien Briselē tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, saņemot solījumu, ka ASV arī turpmāk būs uzticama Baltijas valstu sabiedrotā. Līdzīgu apņemšanos paudis arī Kanādas valdības vadītājs Džastins Trudo, un Kanāda varētu turpināt NATO misijas vadību Latvijā.

NATO dalībvalstu līderi pirmdien bija pulcējušies uz sanāksmi Briselē. Iepriekšējie gadi nav bijuši mierīgi arī pašā NATO iekšienē – iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps pauda sašutumu par dažu sabiedroto mazajiem aizsardzības izdevumiem, un Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka alianse piedzīvo “smadzeņu nāvi”.

Ja nebūtu NATO, nāktos to izdomāt

Tagad līderi cer pārvilkt svītru visām domstarpībām, lai varētu runāt par jauniem izaicinājumiem, starp kuriem ir ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, kiberuzbrukumi un nepieciešamība pēc lielāka budžeta.

“NATO ir ārkārtīgi nozīmīga no ASV interešu viedokļa. Ja tādas alianses nebūtu, mums nāktos to izdomāt,” šo frāzi sabiedrotie ļoti gaidīja no jaunā ASV prezidenta Džo Baidena.

Baidens tikās arī ar visiem trim Baltijas valstu līderiem – Latvijas prezidentu, Lietuvas prezidentu un Igaunijas premjerministri.

Valstu līderi bija vienoti redzējumā par NATO attīstību un būtiskākajiem draudiem, kam nepieciešama cieša un koordinēta dalībvalstu rīcība.

ASV būs uzticama sabiedrotā

Latvijas Valsts prezidents Levits pateicās Baidenam par ASV līderību NATO un transatlantisko saišu stiprināšanu. Levits novērtēja ASV iesaisti Baltijas reģiona drošībā un apliecināja, ka ASV ir un paliks uzticama sabiedrotā Baltijas valstīm atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma principiem.

ASV prezidents, uzrunājot Baltijas valstu kolēģus, uzsvēra, ka mainīgajā pasaulē arvien pārliecinošāk jāaizstāv demokrātiskās vērtības un jāpierāda to spēja atbildēt uz sabiedrības vajadzībām.

Lai stiprinātu šo spēju, ASV plāno ieguldīt ievērojamus līdzekļus inovāciju veicināšanā un vides jautājumu risināšanā.

Baidens ir mēģinājis uzturēt ideju, ka viņš uz globālās skatuves būs tieši pretējs tam, kāds bija viņa priekštecis Tramps. Tomēr dažiem Eiropā ASV īstenotā politika joprojām rada bažas – gan par ASV lēmumu izvest karaspēku no Afganistānas līdz 11. septembrim, gan par spiediena samazināšanu uz cauruļvada “Nord Stream 2” būvi, gan par ASV attieksmi pret savu ekonomisko konkurenti Ķīnu. Par Ķīnu tika runāts daudz, un bija bažas, vai tas neaizēnos Krieviju un Krievijas radītos draudus.

Kanāda gatava turpināt

Viena no diskusijām bija arī par NATO budžetu, kas veidojas no dalībvalstu iemaksām. Šobrīd tas ir 2,5 miljardi eiro gadā. Latvija iemaksā 2,3 miljonus – tātad mazāk nekā vienu tūkstošo daļu no kopējā budžeta.

NATO vēlējās savu budžetu dubultot, vairākas dalībvalstis, jo īpaši Francija tam iebilda. Šis budžeta palielinājums saistīts ar jauniem uzdevumiem, ko dalībvalstis grib no NATO.

Latvijas prezidents pirmdien tikās arī ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo. Kanāda ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās kaujas grupas vadošā valsts un jau reizi pagarināja šo savu misiju – tā ilgs līdz 2023. gadam.

Levits vēsta, ka Kanādas premjers esot bijis ļoti pozitīvi noskaņots pagarināt NATO vadību šajā misijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti