No tās vienīgās publiskās, arī medijiem dzirdamās uzrunas, ko Tramps sacīja 2001.gada 11.septembra teroraktu piemiņas vietas atklāšanā pie jaunās NATO ēkas, bija noprotams, ka ASV prezidents vismaz vārdos aliansi atbalsta. Tomēr viņš ne ar vārdu nepieminēja 5.pantu, ko daudzi ļoti gaidīja no viņa puses uzsveram, proti, ka ASV tāpat kā jebkura cita NATO dalībniece nāks palīgā, ja kādai valstij būs drošības problēmas.
Tramps vairāk runāja par uzdevumiem citām valstīm, nevis par ASV vietu NATO. Viņš salīdzinoši daudz laika atvēlēja valstu kaunināšanai par to, ka tās pietiekami neatvēl aizsardzībai.
"Nākotnē NATO ir jāfokusējas uz terorismu un imigrāciju, kā arī draudiem no Krievijas un uz NATO valstu austrumu un dienvidu robežām," sacīja Tramps. "Šie nopietnie drošības riski ir iemesls, kāpēc esmu bijis ļoti tiešs pret sekretāru Stoltenbergu un alianses dalībniekiem, sakot, ka tiem jāmaksā sava taisnīgā daļa. Bet 23 no 28 valstīm nemaksā, cik tām būtu jāmaksā. Tas nav taisnīgi pret ASV nodokļu maksātājiem. Daudzas no šīm valstīm mums ir parādā no pagājušajiem gadiem," pauda ASV prezidents.
Tehniski šīs valstis gan neko nav parādā, jo 2% aizsardzībai ir vadlīnija, kas nav legāli saistoša. Stoltenbergs norādīja, ka šiem tēriņiem jābūt ne tikai lielākiem, bet arī jēdzīgākiem, kas nozīmē ieguldīšanu modernākā aprīkojumā.
Britu izdevums „The Guardian” skarbi raksta, ka Tramps nav bildis ne vārda par vienotību, atstājot pārējās dalībvalstis sarūgtinātas. Bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders savā sociālās saziņas vietnes „Twitter” kontā ierakstījis, ka šis pārējām NATO dalībvalstīm ir liels trieciens. Vēl citi eksperti norāda, ka piemiņas memoriāls nav bijusi īstā vieta, kur runāt par naudu.
Tajā pašā laikā Tramps minēja Krieviju kā joprojām NATO problēmu, sakot, ka aliansei būs jākoncentrē nākotnes uzmanību uz draudiem no Krievijas, kā arī NATO austrumu un dienvidu robežās.
Kopumā nevarēja nejust, ka Trampa un daudzu citu līderu starpā arvien valda spriedze. Piemēram, jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš pat ar Trampu pusdienoja, bet, kā pamanījuši mediji, nejutās brīvi, jo abiem joprojām daudzos jautājumos, tostarp par imigrāciju, ir ļoti atšķirīgi uzskati. Tramps ir par sienu celšanu, Makrons – par nojaukšanu.
Atkārtoti par aizsardzības budžetiem
Tramps atkārtoti norādīja uz dalībvalstīm, kas savu valstu aizsardzībai nevelta pietiekami daudz naudas. Samita dienaskārtību esot ietekmējusi ASV prezidenta klātbūtne, tāpēc visvairāk apspriestie jautājumi bija tieši par aizsardzības tēriņu palielināšanu un iesaisti cīņā pret terorismu.
Valstis ir vienojušās drīzākajā laikā sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta lielu aizsardzības budžetu, kas jau izsenis ir NATO prasība, bet ko reālajā dzīvē no 28 dalībvalstīm izpilda tikai piecas. Latvija ir apņēmusies šo prasību sasniegt jau nākamgad. Mūsu aizsardzības budžets patlaban ir 1,7% no IKP.
Visas NATO dalībnieces atbalstīja stingru budžeta atskaites sistēmu. Tas nozīmē, ka valstīm katru gadu būs NATO jāiesniedz atskaites par to, kā pildās un veidojas aizsardzības budžets, kādi tēriņi tajā ir paredzēti.
NATO cīņā ar "Daīš"
Organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēl trešdien, 24.maijā, paziņoja, ka NATO oficiāli pievienosies pret "Daīš" vērstajai koalīcijai. Līdz šim dažādos veidos pret to cīnās atsevišķas dalībvalstis, bet ne organizācija kopumā.
Zināms, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums, jo Vācija un Francija nevēlas, ka NATO tiek ierauta ilgstošās operācijās, piemēram, Lībijā vai Irākā. NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka nekādu kaujas uzdevumu NATO šajā ziņā nebūs.
NATO, piemēram, pastiprinās savus spēku, veidojot pretterorisma izlūkošanas nodaļu, koncentrējoties uz kaujiniekiem no Eiropas, kas pievienojas ekstrēmistiem Irākā un Sīrijā. Tomēr kā organizācija šajā ziņā parādīs savu spēku, cīnoties ar terorismu, vēl ir risināms jautājums.
NATO valstis arī vienojušās nosūtīt papildus karavīrus uz Afganistānu. Lai gan kopš 2014.gada NATO lielāko daļu savus karavīrus no Afganistānas aizveda, tomēr Afganistānas situācija arvien ir ļoti trausla, un NATO savas 13 000 karavīru rindas atkal palielina. Tiesa, viņu uzdevums ir nevis karot, bet apmācīt afgāņu armiju.
Eiropas Savienības līderi tikšanos ar Trampu uztvēra kā iespēju izlīdzināt nesaskaņas vairākos globālos jautājumos, tomēr abu pušu izpratne par klimata pārmaiņām, tirdzniecību un Krieviju aizvien paliek atšķirīga. Ukrainas konfliktā gan viedokļi esot saskanīgāki.
Piektdien Tramps dosies uz Sicīliju, lai piedalītos G7 valstu samitā, ar ko arī noslēgsies viņa pirmais ārvalstu brauciens.
