Ar Donaldam Trampam labvēlīgu Senāta deputātu balsojumu vakar noslēdzās impīčmenta prāva pret bijušo ASV prezidentu.
Trampu apsūdzēja “musināšanā uz dumpi” saistībā ar viņa atbalstītāju iebrukumu Kapitolijā 6.janvārī, kad tur apstiprināja demokrāta Džo Baidena uzvaru novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās. Grautiņos dzīvību zaudēja pieci cilvēki.
Demokrāti uzskata, ka iebrukumā Kongresa ir vainojams Tramps, kurš pirms tam uzrunāja savus atbalstītājus un aicināja viņus sapulcēties pie Kapitolija, lai protestētu pret Baidena apstiprināšanu prezidenta amatā.
57 senatori, kuru vidū bija arī septiņi republikāņi, balsoja par Trampa notiesāšanu, bet 43 senatori balsoja pret. Tādējādi pietrūka vēl desmit balsu līdz divu trešdaļu vairākumam, kas bija nepieciešams, lai Trampu atzītu par vainīgu viņam izvirzītajās aspūdzībās.
Pēc Senāta balsojuma Tramps īsā paziņojumā norādīja, ka viņa impīčmenta prāva bija, citēju, “vēl viens posms mūsu valsts vēsturē lielākajās raganu medībās”. Viņš piebilda, ka neviens cits ASV prezidents nav piedzīvojis kaut ko līdzīgu.
Viens no ietekmīgākajiem republikāņu senatoriem Mičs Makonels paziņoja, ka bijušais prezidents ir atbildīgs par uzbrukumu Kapitolijam. Viņš gan balsoja pret Trampa notiesāšanu, jo uzskatīja šo impīčmenta prāvu par nekonstitucionālu.
Tomēr Makonels norādīja, ka Trampu pie atbildības var saukt tiesu sistēma.
“Prezidents Tramps joprojām ir atbildīgs par visu, ko viņš darīja, esot amatā. Viņš ir parasts pilsonis. Viņš nav izsprucis sveikā. Pagaidām. Mūsu valstī ir krimināltiesību sistēma, mums ir civilprāvas. Bijušie prezidenti nav imūni pret saukšanu pie atbildības,” norādīja Makonels.
ASV prezidents Džo Baidens pēc Trampam labvēlīgā balsojuma Senātā paziņoja, ka “šī ir skumja nodaļa valsts vēsturē, kas atgādina, cik trausla ir demokrātija”, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”. Baidens piebilda, ka ASV nav vietas vardarbībai un ekstrēmismam.
Trampa prezidentūra noslēdzās 20.janvārī, tāpēc impīčmenta prāva nevarēja kalpot, lai atstādinātu viņu no amata. Tomēr demokrāti cerēja, ka Trampu notiesās, un tas pavērtu iespēju balsojumam par aizliegumu viņam vēl kādreiz ieņemt vēlētu amatu. Viņuprāt, liegums kandidēt vēlēšanās atturētu Trampu no vēlmes atkal iedrošināt savus atbalstītājus uz politisko vardarbību.
Senāta vairākuma līderis Čaks Šūmers neizslēdz iespēju, ka demokrāti varētu izmantot ASV Konstitūcijas 14.labojumu, lai mēģinātu nepieļaut, ka Tramps nākotnē mēģina atgriezties prezidenta amatā.
Labojumā teikts, ka Kongress var aizliegt personai, kura ir piedalījusies dumpī pret ASV valdību, ieņemt amatu valsts dienestā. To savulaik pieņēma, lai nepieļautu, ka federālajos amatos atgriežas personas, kuras pilsoņu kara laikā karoja konfederātu pusē.
Tomēr tam, visticamāk, neizdotos iegūt Kongresa vairākuma atbalstu.
