Tramps ir izteicies, ka Pensam uzticēs visas politikas jomas ievēlēšanas gadījumā, norādot, ka pats pildīs tikai reprezentatīvo funkciju. Ņemot vērā, ka galvenā viceprezidentu atbildība ir aizvietot prezidentu, ja tas nespēj pildīt amatu, ir svarīgi noskaidrot, cik atbilstoši tam ir piedāvātie viceprezidentu kandidāti.
Viceprezidentu debašu galvenais mērķis ir savu prezidenta kandidātu pozīciju aizstāvēšana un sabiedrības pārliecināšana par to, ka arī viņi būtu spējīgi ieņemt šo amatu vajadzības gadījumā. Abi kandidāti ir pieredzējuši politiķi un, kā norādīja mediji, rūpīgi gatavojās debatēm. Hilarijas Klintones viceprezidenta kandidāts Tims Keins ir ASV senators no Virdžīnijas štata, bet Donalda Trampa viceprezidenta kandidāts Maiks Penss ir Indiānas štata gubernators.
Nedz uzticami, nedz ar atbilstošu temperamentu
Debašu pirmajā jautājumā moderatore aicināja viceprezidentus atspēkot sabiedrības negatīvo viedokli par kandidātiem. 60% vēlētāju uzskata Klintoni par neuzticamu kandidāti gan e-pasta skandāla, gan Klintonu fonda aizdomīgo darījumu dēļ. Bet 65% vēlētaju uzskata, ka Trampam nav prezidentam atbilstoša temperamenta.
Keins norādīja, ka Klintones kampaņa ir vērsta uz palīdzēšanu citiem, īpaši ģimenēm, kamēr Trampa kampaņa ir vērsta tikai uz viņu. Viņš teica, ka Tramps savus sasniegumus ir būvējis uz mazāk priviliģēto “mugurām”.
Penss vairākkārt uzsvēra, ka Klintones kampaņa ir balstīta uz aizvainojumiem.
Penss debatēs konsekventi izvairījās no pretinieka aizvainošanas, taču viņš nespēja attaisnot visu, ko Tramps ir teicis par sievietēm, veterāniem, etniskajām minoritātēm.
Viņš atgādināja par Klintones neveiksmīgo ārpolitikas pieredzi Irākas karā un spēcīgas līderības trūkumu Obamas administrācijas laikā. Viņš arī pieminēja, ka Klintonu labdarības fonds saņēma ziedojumus no ārvalstu valdībām, kamēr Klintone ieņēma Valsts sekretāra amatu. Keins norādīja, ka izmeklēšana neatklāja noziedzīgu rīcību, kamēr Trampa organizācija ir nodarbojusies ar vairākām krāpšanām, kas atšķirībā no Klintonu fonda ir peļņas organizācija.
Penss: Tramps ir biznesmenis, nevis karjeras politiķis
Šonedēļ laikraksts "New York Times" atklāja, ka Tramps 1995.gadā pieteica 916 miljonu dolāru zaudējumus, kas viņam legāli ļāva nemaksāt federālo ienākuma nodokli 18 gadus. Penss norādīja, ka ekonomika tad piedzīvoja grūtus laikus un Tramps izmantoja nodokļu kodu atbilstoši tam, kā tas paredzēts, un viņš to darīja “spīdoši”.
Keins atkārtoti izaicināja Trampu, atgādinot, ka viņš ir lauzis savu pirmo solījumu 2014.gadā, uzsākot vēlēšanu kampaņu un apsolot, ka publicēs savas nodokļu deklarācijas. Viņš norādīja, ka visi pēdējo 40 gadu prezidenti ir publicējuši savas nodokļu deklarācijas un nosauca to par “Niksona standartu” – ja netiek publicēts, tātad ir kaut kas slēpjams, kā reiz bija teicis bijušais ASV prezidents Ričards Niksons. Viņš teica, ka “tas nav gudri - nemaksāt armijai, veterāniem, skolotājiem. Un laikam mēs visi, kas maksājam [nodokļus], esam stulbi”.
Jautājumā par sieviešu izvēli attiecībā uz abortu Keins, pretēji saviem personīgajiem uzskatiem, iestājās par izvēli, kamēr Penss teica, ka “dzīvība ir svēta” un jāaizsargā. Keins izaicināja Trampa iepriekš izteikto par to, ka sievietes, kas izvēlas veikt abortu, būtu kaut kādā veidā jāsoda. Penss to noraidīja, sakot, ka “Tramps nav pulēts politiķis”, tādēļ reizēm izsakās neatbilstoši tam, ko patiesībā piedāvā.
Imigrantu nācija par sienas celšanu
Penss norādīja, ka nereģistrētie imigranti ASV ir smags slogs valsts ekonomikai un ka prioritāri ir jācīnās ar kriminālajiem nepilsoņiem, kas panākams ne tikai ar sienu celšanu, bet arī ar iekšējo drošības struktūru stiprināšanu. Jāatzīmē, ka imigrācija no Meksikas, kas ir bijis viens no galvenajiem argumentiem Trampa kampaņā, iet pretējā virzienā – vairāk meksikāņu emigrē.
Viņš arī minēja, ka bēgļu uzņemšanas programma no Sīrijas ir jāapstādina, jo tas palielina terorisma draudu.
Keins atgādināja, ka gan viņš, gan Penss nāk no imigrantu ģimenēm un ka “ASV ir imigrantu nācija”. Viņš kritizēja Trampa piedāvājumu vērtēt cilvēku kriminalitāti pēc viņu reliģiskās vai rasu piederības. Klintones kampaņa strādātu uz imigrācijas reformu, kas stiprinātu robežkontroli un motivētu pilsonības iegūšanu. Keins atgādināja par Trampa negatīvajiem izteikumiem pret kādu tiesnesi, ko viņš nosauca par nekvalificētu tikai tādēļ, ka tas bija meksikāņu izcelsmes, kas norāda uz acīmredzamiem aizspriedumiem politikas veidošanā.
Penss norādīja, ka Klintone ir ļoti negatīvi izteikusies pret Trampa vēlētājiem, nosaucot tos par nožēlojamiem.
Keins atbildēja, ka viņa par to ir atvainojusies, un uzdeva jautājumu – vai Tramps atvainosies par saviem aizvainojošajiem izteikumiem?
Jāveido spēcīgāka ASV līderība pasaulē
Atšķirībā no Trampa izteikumiem pirmajās prezidentu debatēs par to, ka “ASV jābeidz tēlot pasaules policistu”, Penss norādīja, ka ir “nepieciešams ASV spēks uz pasaules skatuves”.
Attiecībā uz Ziemeļkorejas kodoldraudiem, viņš teica, ka ir jāveido efektīvāka ASV diplomātija, kas radītu spiedienu pret Ziemeļkorejas līderi, kā arī jāpārveido un jāstiprina ASV armija un jāmodernizē kodolieroču spēki.
Keins norādīja uz vairākiem Klintones panākumiem Valsts sekretāra amatā, kas pierāda viņas spēju veidot spēcīgu līderību prezidenta amatā – teroristu grupējuma "Al-Qaeda" līdera Osama bin Ladena nogalināšana, Irānas kodolprogrammas vienošanās panākšana, Ķīnas ķīmisko ieroču krājumu samazināšana, amerikāņu karaspēka pakāpeniska atvilkšana no Tuvajiem Austrumiem.
Tikmēr Penss kritizēja Irānas vienošanos, norādot, ka Irāna ir līdere starp tām valstīm, kas sponsorē terorismu, un ka pēc līguma termiņa beigām nav garanta, ka Irāna neizmantos savu kodolieroču arsenālu ļaunprātīgiem nolūkiem.
Attiecībā uz Sīriju abi bija vienisprātis par to, ka ir jāveido humanitārā jeb drošā zona, lai aizsargātu vietējo iedzīvotāju drošību.
Trampam – biznesa saiknes ar Krieviju, Klintone - izaicina Putinu
Keins norādīja, ka Klintone ir “kaujas gatavībā” pret Krieviju, ko iepriekš ir pierādījusi, protestējot pret invāziju Gruzijā, nosakot sankcijas par Krimas okupāciju un pretojoties Krievijas politikai Sīrijā. Bet Trampa kampaņas menedžerim ir saiknes ar Putinu, un arī viņam pašam ir bijuši biznesa darījumi ar Krieviju, norādīja Keins.
Penss kritizēja Obamas administrācijas centienus uzlabot attiecības ar Krieviju 2009.gadā, kas, viņaprāt, ASV stingrās rokas trūkuma dēļ noveda pie Krievijas agresijas Austrumeiropā. Viņš norādīja, ka uz Krievijas provokācijām gan Eiropā, gan pasaulē ASV ir jāreaģē, kas šķietami apstrīdēja Trampa iepriekš kampaņas laikā izteikto, ka “Krievija neies Ukrainā”, norādot, ka viņš nemaz nav zinājis par Krimas okupāciju.
Keins minēja arī Trampa izteiktos slavinājumus Putinam, norādot, ka ir atšķirība starp līderību un diktatūru.
Lai arī Penss debatēs teica, ka ASV ekonomika ir pārāka par Krievijas koruptīvo kapitālismu un ka tās līderis ir mazs “terorizētējs”, viņš iepriekš kampaņas gaitā piekritis Trampa izteikumam, ka “Putins ir spēcīgāks līderis par Obamu”.
Kurš uzvarēja?
Penss salīdzinājumā ar Keinu, kas fokusējās uz uzvaru argumentos, bija daudz mierīgāks un patīkamāks auditorijai, daudz mazāk pārtrauca savu oponentu. Atšķirībā no Trampa, viņš ir pieredzējis, zinošs un pārliecināts, tādēļ rada reālu konkurenci Keinam, kurš pat vienu brīdi izteicās, ka Penss nespēj attaisnot visus Trampa izteikumus un ka viņa pārmetumi Trampa kampaņai nav vērsti viņam personīgi.
Kopumā radās iespaids, ka Penss uzvarēja šajā "cīņā", bet maz ticams, ka tas viņam palīdzēs “karā”, ņemot vērā viceprezidenta debašu ierobežoto ietekmi uz kopējo vēlēšanu rezultātu.
Viņš acīmredzami ir daudz piemērotāks Republikāņu partijas prezidenta kandidāts par Trampu, un viņa uzstāšanās šajās debatēs varētu palīdzēt kandidēt uz prezidenta amatu 2020.gadā, ja tāda būtu viņa izvēle.
