Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Pasaulē jau vairāk nekā 3 miljoni Covid-19 upuru

Rīta Panorāma

Grupa «Laika upe» pavasarīgās noskaņās klajā laiž dziesmu «Neprātīga doma»

Saruna ar RSU Eiropas studiju fakultātes dekānu, profesoru, LĀI direktoru Andri Sprūdu

Ārpolitikas pētnieks: Nevar izslēgt situācijas eskalāciju pie Ukrainas robežas

Krievijai kara šantāža ir diplomātijas turpinājums, tomēr situācijas eskalāciju pie Ukrainas robežas nevar izslēgt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja, ka ASV komandieris Eiropā un NATO apvienoto spēku komandieris Tods Voters pagājušajā nedēļā eskalācijas risku klasificējis kā zemu vai vidēji zemu. Tomēr, pēc Sprūda domām, nevaram pārvērtēt, ka eskalācija var notikt katru dienu.

"Ņemot vērā, ka militārie spēki ir savilkti un robeža ir bijusi nemierīga jau gadiem, izslēgt nevar nekādus negatīvus scenārijus," sacīja Sprūds.

Viņš norādīja, ka Krievija spēlē smagā metāla diplomātijas spēli – Krievijai kara šantāža ir diplomātijas turpinājums. Tomēr Sprūdam šķiet, ka Krievija ir kaut ko ieguvusi. ASV prezidenta Džo Baidena zvans esot pierādījums tam. "Var teikt, ka valstis atsevišķi katra individuāli ir kaut ko ieguvusi un parādījusi savu pozīciju, lielā mērā arī spējas signalizēt par savām interesēm. Bet kopumā, protams, spriedze saglabājas.

Ja spēki ir savilkti, tad viens šāviens, viens sērkociņš var izraisīt arī tālāku eskalāciju.

Mēs nevaram izslēgt spriedzes klātesamību un strupceļu kopumā Krievijas un Ukrainas diplomātiskajās attiecībās attiecībā uz Donbasu un arī Krimu," sacīja pētnieks.

Vienlaikus Sprūds cer, ka situācija kļūs mierīgāka.

"Jācer, ka aiz trokšņa, diplomātiskajām aktivitātēm tomēr redzēsim situācijas deeskalāciju. Strupceļš ir pamatīgs, konflikta eskalācija ir iespējama, un kopumā visi ir ieguvēji – katrs savu pozīciju ir parādījis. Un šobrīd šķiet, ka jāmeklē kopēja valoda, lai konflikts neizraisītos," sacīja Sprūds.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt