ĪSUMĀ:
- ES sūtņa Borela vizīte Maskavā bija slikti sagatavota.
- Eiropas Savienības valstīm nav vienota skatījuma arī uz situāciju Baltkrievijā.
- ES vadībā trūkst spēcīgu līderu, kam būtu dalībvalstu atbalsts.
- Vācijas kanclere Merkele ir taktiķe, nevis stratēģe.
Viena no kritiķēm ir “Carnegie Europe” starptautiskās politikas pētniece un žurnāla “Strategic Europe” galvenā redaktore Džūdija Dempsija. Intervijā “Pasaules Panorāmai” viņa kā spilgtu piemēru izceļ februāra sākumā notikušo ES augstākā diplomāta Žuzepa Borela vizīti Maskavā un saskata būtiskas problēmas arī kopējā Eiropas Savienības ārpolitikā.
“Kad Borels devās uz Maskavu, tas tika attaisnots ar vārdiem – mums ir jāsarunājas ar Krieviju. Labi! Bet tādā gadījumā paņem kaut ko līdzi savā portfelī, kad tu runā ar kolēģiem Maskavā, ņemot vērā Krievijas rīcības vēsturi Ukrainā, Baltkrievijā, Sīrijā, Turcijā, Azerbaidžānā.
Ja gribi runāt, pārliecinies, ka vari būt pārliecinošs. Ir labi veidot dialogu, taču tie nevar būt tukši vārdi,” uzsver Dempsija. “Borelu slikti sagatavoja un pat brīdināja, lai viņš nebrauc, ja nav tik tiešām labi sagatavojies, un mēs labi zinām, kas notika.”
Baltkrievija daudziem šķiet ļoti tālu
Dempsija norāda, ka Eiropas Savienībai nav skaidra stratēģiskā un pat taktiskā redzējuma arī attiecībā uz situāciju Baltkrievijā.
“Baltijas valstis šajā ziņā ir priekšgalā, tās saprot, kas notiek, pārzina reģionu, bet es domāju, ka daudziem eiropiešiem, it īpaši Eiropas dienvidos, Baltkrievija šķiet ļoti tālu. Turklāt dažas Eiropas valstis redz Baltkrieviju tikai caur Krievijas prizmu.”
Dempsija uzsver, ka Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, kā atbalstīt Baltkrievijas demokrātiem. Piemēram, sociālie mediji, palīdzība studentiem – vai nu ar vīzām, juridiskiem padomiem, vai finansiālu palīdzību. “Ir daudz veidu, kā palīdzēt. Tomēr ES institūcijas un to līderi nav gatavi runāt atklāti.”
“Jā, var redzēt kā Baltkrievijas opozīcijas līdere braukā pa ES dalībvalstīm, taču ar to nepietiek. Jābūt kam pamatīgākam, jābūt vēstījumam Baltkrievijas tautai, ka Eiropa jūs atbalsta, cik vien iespējams. Mēs dzirdam ļoti maz atbalstošu vārdu no dalībvalstīm, izņemot, kā jau teicu, Baltijas valstis.”
Merkele nav stratēģiska spēlētāja
Dempsija spriež, ka Eiropas Savienības ārpolitikas vājumu ietekmē veids, kā tiek izvēlēti ES institūciju vadītāji.
“Viņi nav īpaši stipri līderi, jo dalībvalstis, iespējams, nevēlas stiprus līderus Briselē. Borela kungs, lai gan ir ļoti patīkams cilvēks, nav ļoti stiprs līderis, un diemžēl tas ir pa prātam ārlietu ministrijām lielākajā daļā dalībvalstu, it īpaši Vācijai.”
Dempsija atgādina, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ir spēlējusi izšķirīgu lomu tajā, kā tiek izvēlēti Eiropas Savienības līderi. “Šis ir novājinošs faktors, kas traucē vienotai un skaļai balsij no Briseles.”
“Dalībvalstis ir tās, kas nosaka ES darba kārtību. Un šajā ziņā Merkelei vēl ir vairāki mēneši, lai radītu pārmaiņas Eiropas attiecībās ar Krieviju un Ķīnu. Es neesmu pārliecināta, ka viņa to darīs.”
“Merkele nav stratēģe. Viņa ir taktiķe, kas reaģē uz notikumiem, vēro sabiedriskā viedokļa ainu attiecībā uz to, ko viņa var vai nevar darīt. Taču mēs neesam redzējuši neko no ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz enerģētiku, attiecībām ar Krieviju un Ķīnu. Ja Merkele būtu stratēģiska spēlētāja, Eiropas Savienība būtu pavisam citādās pozīcijās, kā ir šodien.”
Makronam trūkst atbalsta
Eiropas Savienības līdera lomu ir centies uzņemties Francijas prezidents Emanuels Makrons. “Viņš ir kontrasts Merkelei, Makrons ir stratēģis. Viņš gribēja izstumt Eiropu no komforta zonas, parādot, ka nevar turpināt vienkārši kulties uz priekšu, kā līdz šim – vai nu mēs integrējamies politiski un ekonomiski, vai arī atkal notiek kulšanās starp dažādiem integrācijas līmeņiem, piemēram, piesauktajā divu ātrumu aspektā ar daudz integrētāku eirozonu.”
“Taču uz to Makrons nav saņēmis nopietnu atbildi, pat ne no Vācijas. Merkele varbūt atbildēja ar ekonomikas atlabšanas fondu, sniedzot vairāk pilnvaru Eiropas Komisijai, taču ar to nepietiek. Mums nepieciešams stratēģisks redzējums no Berlīnes, kas būtu saskaņots ar Makrona virzienu.”
