ĪSUMĀ:
- Jau piekto dienu notiek kaujas uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas.
- Situāciju apsprieda Putins un Makrons, abi aicina puses uz dialogu.
- Lavrovs Armēnijas un Azerbaidžānas kolēģus aicināja sēsties pie sarunu galda.
- Taču neviena no karojošajām pusēm nav gatavas nolikt ieročus un sākt sarunas.
- Azerbaidžāna: Neapstāsimies, kamēr Armēnija neizvedīs karaspēku no Karabahas.
- Armēnija: Karavīri paliks savās vietās un aizstāvēs reģionu.
- Kalnu Karabahas līderis: Ir jāgatavojas ilgstošam karam.
- Armēnija: Zaudēti vismaz 104 karavīri un 23 civiliedzīvotāji.
- Baku neatklāj, cik karavīri zaudēti, ziņo par 16 nogalinātajiem civiliedzīvotājiem.
Jau piekto dienu uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas turpinās smagas bruņotas cīņas starp separātiskajā reģionā izvietotajiem Armēnijas spēkiem un Azerbaidžānas armiju.
Aizvadītajā naktī Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni. Pilsētas iedzīvotāji apgalvo, ka ir notikuši bezpilota lidaparātu uzbrukumi, vēsta ziņu aģentūra AFP. Jau vairākas dienas Stepanakertā vakaros neiededz publisko apgaismojumu, bet iedzīvotājiem ir uzdots palikt mājās.
Vardarbības uzliesmojumu reģionā trešdien, 30. septembrī, telefonsarunā apsprieduši Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Abi līderi aicinājuši Armēniju un Azerbaidžānu pārtraukt cīņas un risināt konfliktu diplomātiskā ceļā.
Krievija ir militāra alianse ar Armēniju un tai valstī ir militārā bāze. Vienlaikus Maskavai ir tuvas saites arī ar Azerbaidžānu. Tās cieša sabiedrotā savukārt ir Turcija, ka solījusi Azerbaidžānu atbalstīt jebkādiem līdzekļiem.
Kalnu Karabaha
Kalnu Karabaha padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, taču tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien sazvanījies ar Armēnijas un Azerbaidžānas kolēģiem, lai aicinātu abas valstis sēsties pie sarunu galda.
Taču neviena no karojošajām pusēm nav gatava nolikt ieročus un sākt sarunas.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir paziņojis, ka viņu armija turpinās militāro operāciju tik ilgi, kamēr Armēnija nebūs pilnībā izvedusi karaspēku no Kalnu Karabahas, ko Azerbaidžāna uzskata par savu teritoriju. Alijevs Baku tiekoties ar kaujās ievainotajiem karavīriem paziņoja, ka Azerbaidžānai ir "visas tiesības jautājumu atrisināt militāriem līdzekļiem".
"Mums ir tikai viens nosacījums – viņiem, Armēnijai, nekavējoties, pilnīgi un bez nosacījumiem ir jāatstāj mūsu zemes Ja Armēnijas valdība izpildīs šo prasību, kaujas beigsies," teica Azerbaidžānas prezidents.
Savukārt Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir norādījis, ka viņa valsts karavīri paliks savās vietās un aizstāvēs reģionu.
Kalnu Karabahas līderis Araiks Arutjunjans brīdinājis, ka ir jāgatavojas ilgstošam karam.
Pirmo reizi kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad starp Azerbaidžānu un Armēniju izcēlās karš par Kalnu Karabahu, abās valstīs ir izsludināta rezerves karavīru mobilizācija, vēsta portāls “Eurasia.net”.
Šis ir nāvējošākais konflikta uzliesmojums daudzu gadu laikā. Armēnija ir paziņojusi, ka kopš svētdienas, kad atsākās intensīvas cīņas, tā ir zaudējusi vismaz 104 karavīrus un 23 civiliedzīvotājus. Armēnija arī apgalvo, ka Azerbaidžānas pusē ir krituši aptuveni 130 karavīri, bet vēl 200 ir guvuši ievainojumus.
Azerbaidžāna līdz šim nav atklājusi, cik daudz karavīru tā ir zaudējusi. Baku apgalvo, ka armēņu artilērijas uzbrukumos ir nogalināti vismaz 16 azerbaidžāņu civiliedzīvotāji, bet vēl 55 esot ievainoti.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās spēki ir nogalinājuši 2300 armēņu militārpersonas un iznīcinājuši simtiem militārās tehnikas vienību.
Šajās dienās ir izskanējusi informācija, ka Azerbaidžānas sabiedrotā Turcija uz karadarbības zonu ir nosūtījusi algotņus no Sīrijas un Lībijas. Arī Azerbaidžāna apgalvo, ka Armēnijas pusē karojot algotņi no Tuvo Austrumu valstīm.
KONTEKSTS:
Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu
