Netanjahu tuvā draudzība ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Trampa lēmums pārcelt ASV vēstniecību uz Jeruzalemi, atzīstot to par Izraēlas galvaspilsētu, kā arī lēmums atzīt Izraēlas tiesības pār okupētajām Golāna augstienēm, ir palīdzējusi Netanjahu pozicionēt sevi kā vienīgo patieso un neaizstājamo cīnītāju par Izraēlas drošību un tiesībām pasaulē. Pat ja šāda draudzība un ASV rīcība ir pretrunā ar starptautiskās sabiedrības vairākuma viedokli.
Ja Izraēlas premjeram Netanjahu arī šoreiz izdosies iegūt valdības vadītāja krēslu, viņš pārsniegs Izraēlas dibinātāja Dāvida Benguriona valdīšanas rekordu. Taču vēlēšanu iznākumu prognozēt nav viegli. Neviena no partijām visā Izraēlas vēsturē nav guvusi vairākumu 120 vietu parlamentā, un valstij vienmēr ir bijušas koalīcijas valdības.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Netanjahu un viņa vadītās "Likud" partijas pozīcijas ir sākušas vājināties. Par vēlēšanu favorītu tiek uzskatīts Netanjahu bijušais armijas komandieris, 59 gadus vecais Benijs Gancs un viņa "Zilā un baltā" partija. Gancs, kurš sevi neuzskata ne par labēju, ne kreisi noskaņotu politiķi, kampaņā uzsvaru ir licis uz valsts vienotību.
Pagājušajā nedēļas nogalē Netanjahu paziņoja, ka uzvaras gadījumā nākotnē viņš varētu anektēt visas ebreju kolonistu apmetnes Jordānas upes Rietumkrastā.
Kā zināms, apmetņu būvniecība starptautiski tiek atzīta par pretlikumīgu. Tieši tāpēc šāds Netanjahu paziņojums, kā arī vēršanās pie labējo politisko spēku atbalstītājiem, tiek traktēts kā izmisuma solis, lai noturētu varu.
Parasti Izraēlas vēlētājiem noteicošie ir ekonomikas un drošības jautājumi, bet, kā raidsabiedrībai "Deutsche Welle" norāda politikas analītiķe Dālija Šeindlina no Izraēlas Reģionālās ārpolitikas institūta, šīs vēlēšanas ir nedaudz atšķirīgas:
"Šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, taču tie ne obligāti būs izšķirošie balsu sadalījumā.
Mūsu gadījumā vēlētāji galvenokārt fokusējas uz Netanjahu, viņa 10 gadu ilgo sabiedrības pārvaldīšanu, 13 gadus ilgo atrašanos premjera krēslā kopumā un pret viņu izvirzītajām korupcijas apsūdzībām."
Pašlaik pret Netanjahu tiek gatavotas trīs apsūdzības korupcijā, krāpšanā un uzticības graušanā. Vienā no lietām tiek apgalvots, ka Netanjahu ir piešķīris privilēģijas Izraēlas vadošajai telekomunikāciju kompānijai apmaiņā pret pozitīvām ziņām šīs kompānijas bijušā vadītāja ziņu mājaslapā. Otrā lietā tiek apgalvots, ka premjers ir neatļauti saņēmis dāvanas no ietekmīga Holivudas producenta un kāda austrāliešu miljardiera. Un trešajā lietā Netanjahu tiek turēts aizdomās par vienošanos ar Izraēlas lielākā laikraksta "Yedioth Ahronoth" īpašnieku par pozitīvākām ziņām apmaiņā pret likumiem, kas palēninātu konkurējošā laikraksta izaugsmi. Pats premjerministrs šīs apsūdzības ir noraidījis, nosaucot tās par mediju un kreiso spēku sarīkotām politiskām raganu medībām.
Taču, kā norāda virkne komentētāju, šīm apsūdzībām tiešām var izrādīties liela nozīme, jo zaudējuma gadījumā Netanjahu notiesāšana kļūtu daudz tuvāka. Taču pašlaik daudz reālāka ir iespēja, ka, pateicoties labējo spēku atbalstam, Netanjahu atkal varētu būt labākas izredzes veidot koalīcijas valdību. Savukārt Benijs Gancs varētu vadīt lielāko politisko spēku parlamentā.
