Tāpat kā citas valstis, ASV līdz šīm savu vēstniecību uzturēja Telavivā, līdz Izraēla un palestīnieši nebūs panākuši miera vienošanos, tostarp par Jeruzalemes statusu, kas abu pušu attiecībās ir jūtīgākais jautājums. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu mūžīgo galvaspilsētu un norāda, ka tai ir tiesības izlemt, kur ir tās galvaspilsēta. Palestīnieši grib Austrumjeruzalemi kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu, un Trampa lēmums viņus ir saniknojis.
- ASV ebreji neslēpj prieku par vēstniecības pārvietošanu uz Jeruzalemi
- Jeruzalemes ebreju vidū Trampa lēmumu vērtē dažādi: saviļņojums mijas ar nožēlu un bažām
- Starptautiskajā sabiedrībā ASV ir maz sekotāju: vēstniecības uz Jeruzalemi domā pārcelt vien dažas valstis
- Izraēliešu un palestīniešu analītiķiem diametrāli pretēji viedokļi: no absolūta atbalsta ASV līdz asai kritikai
- Vēstniecības atklāšana Jeruzalemē vēl vairāk cementē abu pušu palikšanu pie saviem viedokļiem
Jeruzalemi sauc par Izraēlas mūžīgo galvaspilsētu
Jeruzalemes dienvidos turīgajā Arnonas rajonā vietā, kur līdz šim atradies ASV ģenerālkonsulāts, atbraukusi amerikāņu ebreju tūristu grupa, vairāki desmiti cilvēku. Viņi šajā vietā ieradušies pāris dienas pirms ģenerālkonsulāta oficiālas pārtapšanas par vēstniecību. To atzīmējot, kopīgi tiek nodziedāta ASV himna.
Te visur izkārti abu valstu karogi. Uzstādītas ceļa zīmes ar norādi “ASV vēstniecība”– ebreju, arābu un angļu valodā.
Ēka atrodas pakalnā, un tuvumā esošo laukumu Jeruzalemes vadība nolēmusi pārsaukt - “Savienoto Valstu laukums par godu prezidentam Donaldam Trampam.”
Mēs uzskatām, ka šī ir Izraēlas mūžīgā galvaspilsēta, kā to esam zinājuši jau tūkstošiem gadu.
Tas ir solīts Svētajos rakstos Torā. Tas ir tas, kam mēs ticam un par to stāvam,” stāsta Koena.
“Mēs to esam gaidījuši visu mūžu. Kopš Izraēlas dibināšanas 1948. gadā, Savienotās Valstis savas vēstniecības visās valstīs izvietojušas šo valstu galvaspilsētās. Pēdējās desmitgadēs iepriekšējie ASV prezidenti, lai piesaistītu ebreju atbalstītājus, solījuši – “Jā, mēs pārvietosim vēstniecību!” Viņi solījumu nekad neizpildīja. Bet Tramps! Ja solījumus devis, tad solījumus izpildīs!” saka Elers. “Tas nav tikai simboliski. Pēdējos 70 gadus arābi domājuši, ka mēs, ebreji, šeit nebūsim mūžīgi, ka mēs aiziesim.
Bet tas, ka spēcīgākā lielvara pasaulē paziņo, ka pārvieto vēstniecību uz Jeruzalemi un to atzīst par galvaspilsētu – tas nozīmē, ka šeit esam uz palikšanu, mēs nekad neaiziesim,”
norāda Ņujorkas grāmatvedis.
Uz repliku, ka arābu un palestīniešu līderi ir nikni uz Trampu, viņš atsaka: “Es dzirdēju, ka pēc šī soļa Tramps plānojot atzīt četras arābu apkaimes Austrumjeruzalemē kā palestīniešu. Arī tur viņš plāno vēstniecību."
Tramps - brīnums vai katastrofa?
Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu labēji noskaņotā valdība ir gandarīta par Trampa lēmumu, bet iedzīvotāju vidū ne visi ir sajūsmā. Kreisi noskaņotie aktīvisti un palestīniešu atbalsta organizācijas Izraēlā pirmdien plāno demonstrācijas.
Dažādi viedokļi ir arī šeit pašā Arnonas rajonā, kur pirmdien atklāj vēstniecību, dzīvojošo ebreju vidū. “Patiesībā es tikai tagad ievēroju, ka šeit visur salikti karogi. Es pat nezināju, ka tas ir kaut kur tepat tuvumā. Bet es personīgi šo soli neatbalstu.
Manuprāt, tas nepalīdz risināt konfliktu. Tas tikai cilvēkus padara dusmīgākus – abās pusēs,”
saka Asafs.
Diametrāli pretēji uz šo situāciju lūkojas cits jeruzalemietis Emanuels.
“Tas ir liels ASV diplomātijas lēmums, jau bija pienācis laiks. Ceru, ka nākamajos gados šim piemēram sekos daudz citu valstu,” viņš pauda. “Patlaban starptautiskajā diplomātijā Izraēlai atbalsts nav liels, bet esmu drošs, ka ar laiku palestīniešu meli tiks atmaskoti un pasaule uzzinās patiesību. Savā ziņā tas ir pagrieziena punkts. Varbūt uzreiz to neredzēsim, bet tas noteikti būs ierakstīts vēsturē,” sacīja Emanuels.
Dažādi pasaules skatījumi saduras Parīzes laukumā Jeruzalemē netālu no parlamenta Kneseta, premjera biroja, valdības ēkām.
Šeit katru piektdienu ielas malā klusējot stāv Izraēlas pretkara kustības “Sievietes melnā” (“Women in Black”) aktīvisties, kas iestājas par palestīniešu tiesībām, rokās turot melnus plaukstas formas plakātus ar uzrakstu “Apturiet okupāciju”.
Skaļi paužot citādu viedokli, dažu metru attālumā tieši pretim otrpus ielai vairākas sievietes ar Izraēlas karogiem rokās tur plakātu ar uzrakstu “Izraēļa zeme pieder ebreju tautai”. Aktīvākā no viņām stādās priekšā kā Šulamita. “Tramps ir brīnums pasaulē! Brīnumains cilvēks! Trampa kungs, paldies par vēsturisko rīcību! Paldies par taisnīgumu, paldies par patiesību! Jeruzalemi uzbūvēja ķēniņš Zālamans, ķēniņš Dāvids, nevis musulmaņi!” saka Šulamita.
Pāri ielai viena no kustības “Sievietes melnā” aktīvistēm Tsilli Goldenberga savukārt uzskata, ka šāda nostāja ir nepareiza. “Tas nav tikai aizbildinājums tā dēvētajam Jeruzalemes sindromam, tas ir cionisms tā sliktākajā izpausmē. Mēs Izraēlā esam minoritāte pret okupāciju, pret mūsu valdību, pret Trampu, un mēs šeit stāvēsim, kamēr dzīvosim. Viņi mīl Trampu, bet es domāju, ka tā ir katastrofa. Tā daļa Jeruzalemes – Austrumjeruzaleme – tā ir okupēta teritorija. Tā nepieder Izraēlai,” pauž Goldenberga.
ASV piemēram seko Gvatemala, gatava to darīt Paragvaja
Trampa Baltais nams norāda, ka, atzīstot Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārceļot vēstniecību, gluži vienkārši atzīst realitāti. Vašingtona diplomātiski arī uzsvērusi, ka Jeruzalemes robežas un sadalījums galu galā būs Izraēlas un palestīniešu divpusējo miera sarunu jautājums, kuras gan jau vairākus gadus nekust un ir apstājušās, abām pusēm vainojot vienai otru.
Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības Trampa lēmumu neuzskata par pareizu, bet dažas valstis apsver un arī nolēmušas sekot ASV piemēram.
Gvatemala savu vēstniecību Jeruzalemē grasās atvērt jau trešdien, divas dienas pēc ASV. Par šādu nodomu paziņojusi arī Paragvaja. Līdzīgs domas pavīdējušas arī Čehijā un Rumānijā, taču pagaidām šo valstu nostāja ir neskaidra – pārējās Eiropas Savienības valstis vēstniecības pārcelt no Telavivas un Jeruzalemi patlaban negrasās.
ASV vēstniecības pārcelšana šobrīd vairāk simboliska – ģenerālkonsulāta ēkā vieta atradīsies tikai vēstniekam un nelielai komandai.
Līdz nākamā gada beigām plānots atvērt ēkas piebūvi, kamēr netiks uzbūvēts pastāvīgas vēstniecības komplekss.
Pārmetumi gan starptautiskajai sabiedrībai, gan ASV
Izraēlas Nacionālās drošības pētījumu institūta analītiķis Kobi Mihaels gan norāda, ka šis ir svarīgs pagrieziena punkts, ja runa ir par Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu.
“Tas nav normāli, ka pasaules valstis atzīst Izraēlas valsti, bet neatzīst Jeruzalemi kā Izraēlas valsts galvaspilsētu.
Palestīniešu arābu līderi gan saka, ka problēma ir liela. Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass Trampa lēmumu raksturoja kā “gadsimta pļauku”, nosodot vēstniecības pārcelšanu pirms panākts Izraēlas un palestīniešu konflikta atrisinājums.
Ja ASV kā miera procesa vidutāji arī pirms tam nebaudīja īpaši lielu palestīniešu uzticību, tagad tā zudusi pavisam, jo viņu ieskatā Vašingtona atklāti nostājusies Izraēlas pusē.
Tā secina Ajeds Ahmads, organizācijas “Palestīniešu miera koalīcija” programmu direktors. Ar viņu Latvijas Radio tiekas palestīniešu Rietumkrasta pilsētā Ramallā. Ahmada ieskatā Trampam nemaz nebija tiesību spert šādu soli, un tik jūtīgā jautājumā kā Jeruzalemes statuss ar vārdiem nedrīkst mētāties.
“Amerikāņu administrācija vienmēr ļoti, ļoti labi mācējusi spēlēties ar vārdiem. Tramps to ļoti labi izgaismojis. Tramps atnāca, paņēma mikrofonu un paziņoja, ka es dodu Jeruzalemi izraēliešiem,” saka Ahmads. “Jums vajag tūkstoti politikas ekspertu, lai cilvēkiem paskaidrotu, ka viņš ar to varētu būt domājis tikai Jeruzalemes rietumu daļu, ka viņš varētu būt domājis – es pārcelšu vēstniecību, bet pārējais tad jāizlemj, balstoties uz vienošanos par to un par šito.
Tā ir ļoti provokatīva deklarācija no kāda, kuram uz to pat nav tiesību.
Pirms simt gadiem tā bija Apvienotā Karaliste – Balfūra deklarācija, tagad Tramps. Viņiem nevajadzētu spēlēties ar uguni. Nevar bezatbildīgi šādi paziņot un gandrīz uzsākt karu Palestīnā un Izraēlā. Par šādām lietām jāizsakās skaidri, jo tā ir spēlēšanās ar cilvēku dzīvībām – ar palestīniešu un izraēliešu dzīvībām," norāda Ahmads.
Trampa lēmums - atskaites punkts nākornē
Pret ASV vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi gaidāmi protesti palestīniešu teritorijās. Turklāt tas sakrīt ar 15.maiju otrdien – datumu, kad palestīnieši ik gadu piemin Nakbas jeb Katastrofas dienu, proti, zemju zaudēšanu pēc Izraēlas neatkarības deklarācijas, un pieprasa bēgļu tiesības tajās atgriezies. Šādi ASV vēstniecības Jeruzalemē jautājumu vērtēja palestīnieši Ramallas ielās.
Piemēram, kāds vīrietis sacīja: “Man tas ir diezgan vienaldzīgi. Palestīna jau ir okupēta. Tādēļ nav svarīgi, vai vēstniecība ir Jeruzalemē vai Telavivā”. Cits viedoklis bija kādai sievietei: “Vēstniecības pārcelšana simbolizē visu. To, kā pasaule attiecas pret Izraēlu kā valsti un ka mēs neesam nekas. Tas ir it kā tā mēs izzustu no pasaules”. Jau kādam vīrietim ir vēl asāks viedoklis. “Jeruzaleme, Telaviva, Haifa – tās visas ir palestīniešu zemes. Izraēlai nav tiesības pastāvēt” Toties vēl kāda Ramallā sastaptā nosaka: “Realitāte ir tāda, ka Jeruzalemi kontrolē Izraēla. Nav svarīgi, vai vēstniecība ir tur vai tur, viņi to var pārvietot, kā grib. Es pat nevaru aizbraukt uz Jeruzalemi. Jeruzalemei jāpieder palestīniešiem.”
Kaut abu pušu sabiedrībās cilvēku viedokļi ir dažādi, kopumā skatījums uz notiekošā perspektīvu joprojām ir tikpat pretējs kā allaž.
Pozīcijas ir stingras, un katrs uzstāj uz savu taisnību. Pasaulē ietekmīgākās valsts prezidenta Trampa lēmums ASV vēstniecību pārcelt uz Jeruzalemi un to atzīt par Izraēlas galvaspilsētu būs atskaites punkts turpmākajiem notikumiem.
Vai saglabāsies līdzšinējais kurss bez nopietnas kustības uz izlīgumu, vai notikumu gultne ieņems pavērsienu uz vardarbības uzliesmojumu vai nesīs jaunus elementus miera procesā un to iekustinās?
Tramps solījis stādīt priekšā savu plānu un priekšlikumus, kā atrisināt konfliktu, bet Trampa ērā paredzēt notikumu attīstību ir grūts uzdevums, un daudz atkarīgs no vietējo un reģionālo līderu gribas.
