ANO tribunāla spriedums Mladiča lietā Bosnijā tiek vērtēts pretrunīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bosnijā un Hercegovinā atšķirīgu reakciju izsaucis ANO kara noziegumu tribunāla lēmums noraidīt bijušā Bosnijas serbu ģenerāļa Ratko Mladiča apelāciju un atstāt spēkā viņam piespriesto mūža ieslodzījumu par genocīdu.

Viens no trim Bosnijas un Hercegovinas prezidentiem – Bosnijas musulmaņu kopienu pārstāvošais Šefiks Džaferovičs – apsveica tiesas lēmumu. Viņš sacīja, ka Bosnijas kara laikā pastrādāto noziegumu vaininieki ir pelnījuši atrasties aiz restēm.

Savukārt Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks starptautiskā kara tribunāla lēmumu nodēvēja par netaisnīgu. Viņš sacīja, ka notiekot mēģinājumi radīt mītu par genocīdu Srebrenicā, lai gan genocīds tur neesot noticis. Lielākā daļa serbu joprojām uzskata Mladiču par netaisnīgi notiesātu varoni.

1995.gadā Mladiča vadītie serbu spēki pārsvarā musulmaņu apdzīvotajā Srebrenicā noslepkavoja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

2017.gadā Mladičam par kara noziegumiem, arī Srebrenicas slaktiņu un Sarajevas aplenkumu, tika piespriests mūža ieslodzījums.

Pagaidām nav zināms, kuras valsts cietumā 79 gadus vecais Mladičs izcietīs piespriesto mūža ieslodzījumu. Līdz šim viņš tika turēts ieslodzījumā ANO tribunāla cietumā Nīderlandes pilsētā Hāgā.

Mūža ieslodzījums ir piespriests arī Bosnijas serbu līderim Radovanam Karadžičam, kurš sodu izcietīs Lielbritānijas cietumā.

Bosnijas karā, kas ilga no 1992. gada aprīļa līdz 1995. gada decembrim, gāja bojā ap 100 000 cilvēku, visvairāk upuru bija Bosnijas musulmaņu vidū.

ANO izveidoja starptautisko tribunālu bijušās Dienvidslāvijas lietās. Tas izvirzīja apsūdzības 161 personai, no kurām 90 tika notiesātas.

Bijušais tribunāla galvenais prokurors Seržs Brammercs sarunā ar "Deutsche Welle" atzinis, ka vēl ir daudz darāmā, lai sauktu pie atbildības Balkānu kara noziedzniekus. "Viens posms ir noslēdzies, bet jāņem vērā, ka bijušajā Dienvidslāvijā ir vairāk nekā 4000 personu, kuru darbību vajadzētu izmeklēt un panākt viņu stāšanos tiesas priekšā," norāda Brammercs.

Viņš uzskata, ka 90. gados apstākļi starptautisko tribunālu darbībai bijuši labvēlīgāki nekā mūsdienās.

"Ja mēs raugāmies uz tagadējo pasauli, kariem Sīrijā, Jemenā, Mjanmā un citur, diemžēl redzam, ka mūsdienās nesodāmība ir likums, bet saukšana pie atbildības - drīzāk izņēmums."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti