"Šodienas lēmums ir svarīgs solis uz priekšu jūsu ceļā uz ES," platformā "X" norādīja Mišels, vienlaikus brīdinot, ka Bosnijai un Hercegovinai jāturpina smagi strādāt un vēl daudz paveicams, pirms tā varēs iestāties ES.
Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paslavēja Sarajevas paveikto pēdējā gada laikā.
Bosnija un Hercegovina par ES kandidātvalsti kļuva 2022. gadā.
ES līderu lēmums nozīmē, ka sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par iestāšanos blokā ir oficiāli atvērtas, bet tas vēl nenozīmē, ka Brisele un Sarajeva uzreiz sāks runāt, skaidroja diplomāti.
Valsts ar ES saskaņojusi ārpolitiku un drošības politiku, kā arī panākts progress migrācijas pārvaldības jautājumos un etniskās spriedzes samazināšanā. Bosnijai un Hercegovinai vēl jānodemonstrē lielāks progress tādos jautājumos kā tiesu reformas un cīņa pret korupciju. Pēc tam Eiropas Komisijai (EK) būs jāierosina sarunu plāns, kas būs jāapstiprina visu ES valstu ES lietu ministriem.
Tomēr šīs Balkānu valsts iedzīvotāji ziņu uzņēma ar prieku, un galvaspilsētā Sarajevā bija izkārti Eiropas Savienības karogi. Uzrunātie iedzīvotāji uzsvēra, ka Bosnijas un Hercegovinas attīstībai ļoti nepieciešama brīva cilvēku, preču, kapitāla un darbaspēka kustība. Iestāšanās process būšot ilgs, bet tas esot solis pareizajā virzienā.
