Pēdējās divas diennaktis diplomāti strādāja ANO galvenajā mītnē gandrīz bez pārtraukuma. Viņu mērķis bija atrast kopsaucēju par jauno starptautisko okeānu aizsardzības vienošanos.
Šis dokuments paredz, ka līdz 2030.gadam 30% no pasaules starptautiskajiem ūdeņiem tiks pakļautas īpašai aizsardzībai.
Runa ir par tām okeānu teritorijām, kas nepieder nevienai valstij.
Līdz šim pasaulē nebija juridiska mehānisma, kā aizsargāt šādas okeānu teritorijas.
Sarunas par šo vienošanos ilga gadiem, jo valstis iepriekš nespēja vienoties par nozvejas tiesībām un to, kurš maksās par vides aizsardzības pasākumiem. Pēdējais dokuments, kas runā par okeānu aizsardzību, tika parakstīts pirms aptuveni 40 gadiem. Tā ir ANO Jūras tiesību konvencija.
Starptautiskos ūdeņus visas valstis drīkst izmantot kuģošanai, zvejošanai un pētniecībai. Tagad daļa no šīs teritorijas tiks īpaši pasargāta. Vienošanās paredz ierobežot šajās okeāna daļās zvejas apjomus, kuģošanu, kā arī dažādu derīgo izrakteņu ieguvi.
Vides aktīvisti jau kādu laiku ir satraukti par to, ka dažādu derīgo izrakteņu ieguve no okeāna pazemes var radīt piesārņojumu un troksni, kas kaitēs jau tā apdraudētajiem jūras iemītniekiem.
Pēdējo dienu strīdi starp valstu delegātiem lielākoties skāra jautājumus par jūras resursu pētniecību un turpmāko izmantošanu.
Cilvēces zināšanas par okeāna dziļākajiem ūdeņiem joprojām ir diezgan ierobežotas. Bagātajām valstīm ir līdzekļi, lai pētītu šīs teritorijas. Savukārt nabadzīgās vēlas, lai tās arī varētu izmantot daļu no potenciālajiem ieguvumiem un atklājumiem.
