ANO Lisabonā spriedīs, kā novērst okeānu bojāeju

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā pirmdien, 27. jūnijā, sāksies ANO okeānu konference. Uz to pulcēsies vairāk nekā pieci tūkstoši klimata ekspertu un nevalstisko organizāciju pārstāvju, kā arī vairāki desmiti pasaules valstu līderu. Viens no konferences galvenajiem mērķiem ir spriest par inovatīviem un zinātnē balstītiem risinājumiem pieaugušo okeāna problēmu novēršanai un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

ANO Lisabonā spriedīs, kā novērst okeānu bojāeju
00:00 / 04:44
Lejuplādēt

Okeāni klāj aptuveni 70 procentus no mūsu planētas teritorijas. Okeāni ir lielākā biosfēra, kas nodrošina aptuveni pusi no mums nepieciešamā skābekļa, kā arī uzsūc aptuveni 25 procentus no oglekļa dioksīda emisijām. Šie ir tikai daži no rādītājiem, kas apliecina to, cik nozīmīgs ir okeāns pārtikas, enerģijas un minerālu ieguvē, kā arī darbavietu nodrošināšanā. Taču, kā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, tieši cilvēka darbības dēļ okeāni saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem.

Kā pauda viena no pasākuma organizētājām, Portugāles diplomāte un pastāvīgā pārstāve ANO Ana Paula Zakarias, šī konference notiek ārkārtīgi nozīmīgā brīdī, kad visa pasaule ir spiesta saskarties ar dažādām problēmām un izaicinājumiem, kurus izgaismoja Covid-19 pandēmija. Šādu problēmu risināšanai ir nepieciešamas pamatīgas, strukturālas pārmaiņas, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķos balstīti risinājumi.

Ana Paula Zakarias minēja tikai dažus no šiem izaicinājumiem, kas ir saistīti ar okeāniem: “Okeāni ir ārkārtīgi svarīgi dzīvībai uz mūsu planētas. Okeāns ir nozīmīgs planētas bioloģiskās dažādības avots, un tam ir ārkārtīgi svarīga loma klimata procesos un ūdens ciklā.

Tāpat ir jāatzīst, ka mēs pašlaik atrodamies ārkārtas situācijā – ūdens līmenis ceļas, krastu erozija pastiprinās, okeāns kļūst siltāks un skābāks, ūdens piesārņojums paaugstinās satraucošā tempā, un vismaz trešā daļa no zivju resursiem tiek izlietoti pārāk lielos apmēros, turpinot samazināt bioloģisko daudzveidību.”

2015. gadā tika pieņemta ilgtspējīgas attīstības dienaskārtība līdz 2030. gadam, paredzot 17 dažādus mērķus. Viens no šiem mērķiem, četrpadsmitais, norāda uz nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgi aizmantot pasaules okeānus, jūras un to sniegtos resursus. Un, kā paziņojis ANO ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas un sociālo lietu jautājumos Lju Žemins, konferences laikā tās dalībnieki gatavojas apstiprināt politisko deklarāciju, kuras nosaukums ir “Mūsu okeāns, mūsu nākotne, mūsu atbildība”.

“Šajā deklarācijā atzinīgi novērtēts nesen notikušās ANO Vides asamblejas iznākums, kurā tika rosināts izstrādāt starptautisku, juridiski saistošu vienošanos par plastikāta piesārņojumu, tostarp jūrās. Mēs esam apņēmības pilni spert inovatīvus un zinātnē balstītus soļus. Tāpat deklarācija aicina pilnvērtīgi, vienlīdzīgi un jēgpilni iesaistīt procesos arī sievietes un meitenes.

Šī deklarācija arī atzīst, cik nozīmīgas ir vietējo cilšu un tradicionālās zināšanas, kā arī atzīst nepieciešamību turpināt atbalstīt attīstības valstis, vairojot to spējas, palielinot finansiālo atbalstu un veicinot tehnoloģiju nodošanu.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu valstiņām,” uzsvēra Žemins.

Lielākā daļa no pasaules okeāniem joprojām nav pilnībā izpētīti un netiek arī uzraudzīti. Un tieši tāpēc pagājušajā gadā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO pasludināja laika posmu līdz 2030. gadam par Okeāna zinātnes dekādi ilgtspējīgai attīstībai. Kā ir izteicies ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, aizsargājot un ilgtermiņā pareizi apsaimniekojot okeānus, tiks sasniegti vēlamie mērķi pārtikas jomā, uzlabojot mājsaimniecību situāciju, kā arī mazinot iespējamās klimata pārmaiņas un to radītās dabas katastrofas.

Tieši tāpēc konferences priekšvakarā ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis okeāna jautājumos Pīters Tomsons aicinājis rīkoties izlēmīgi, lai rezultātus sasniegtu jau vistuvākajā laikā.

“Šajā konferencē mēs aizsāksim dažādus zinātniskus risinājumus, kuri balstīsies uz inovācijām un sadarbību. Es aicinu visus nākt klajā ar savām labākajām idejām, risinājumiem un arī resursiem. Priekšā stāv smags darbs, un mums ir jānovērš okeānu bojāeja. Tas nav tikai glābšanas riņķis, tas ir reāli paveicams darbs, ko mēs varam paveikt jau šajā gadā,” norādīja Tomsons.

Šī ANO okeānu konference nav formālu diskusiju vieta. Taču tas, visticamāk, netraucēs tās dalībniekiem uzstāt uz to, lai okeāna jautājumi tiktu aktualizēti divās citās augstākā līmeņa konferencēs, kas gaidāmas šogad – ANO klimata sarunās jeb COP27 novembrī Ēģiptē un tai sekojošajai COP15 bioloģiskās daudzveidības sarunām Monreālā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt