Rīta Panorāma

"Tā runāja…" jauna koncertprogramma Māras Zālītes dzimšanas dienā

Rīta Panorāma

Jauna Raimonda Paula dziesma "Balts rīts"

ANO pārstāvji aicina Ukrainu un Krieviju mazināt saspīlējumu

ANO aicina Ukrainu un Krieviju mazināt saspīlējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

ASV, Krievijas, Ukrainas un citu valstu pārstāvji pēc asām diskusijām ANO Drošības padomes sēdē nespēja tuvināt pozīcijas jautājumā par saspīlējumu uz Krievijas un Ukrainas robežas. Savukārt organizācijas pārstāvji atkārtoti mudināja abas puses meklēt diplomātisku risinājumu konfliktam.

Sēdes sasaukšanas iniciatore bija ASV, un vēstniece Linda Tomasa-Grīnfīlda uzsvēra, ka Krievija patlaban apdraud ne tikai Ukrainu, bet visu Eiropu un starptautisko kārtību. Viņasprāt, Maskava esot gatava veikt militāras darbības, ja tās prasības netiks izpildītas.

Ukrainas pārstāvis uzdeva retorisku jautājumu par Krievijas spēku koncentrēšanu pie robežas, jo Kijeva negrasoties sākt militāru operāciju Donbasā, Krimā vai citviet. Savukārt Krievijas vēstnieks Vasilijs Ņebezņja par izdomājumiem nosauca informācija par 100 tūkstošiem karavīru pie robežas un apvainoja rietumvalstis par histērijas un spriedzes vairošanu.

Diskusijas bija asas, tāpēc neizbrīna, ka kopsaucējus neizdevās atrast. Atliek cerēt, ka abu pušu pārstāvji ieklausīsies ANO pārstāves Rozmarijas Dikarlo paustajā, ka diplomātijai un sarunām nav alternatīvas. Jebkuras militāras darbības būtu starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti