Afganistānas prezidenta vēlēšanas notika 14.jūnijā un uzvaru tajās pasludināja gan Ašrafs Gani, gan viņa sāncensis Abdulla Abdulla. Abu politiķu strīdi izraisīja triju mēnešu politisko strupceļu, kura laikā ir palielinājušās kaujinieku aktivitātes reģionos, kā arī pasliktinājies Afganistānas ekonomiskais stāvoklis. Pēc pamatīga ASV un ANO spiediena balsis tika pārskaitītas un noskaidrots, ka par Gani balsojuši 55, bet par Abdullu 45% procenti vēlētāju. Oficiālie vēlēšanu rezultāti gan nav publiski pieejami, baidoties no iespējamiem nemieriem. Pēc šo rezultātu apstiprināšanas abi kandidāti piekrita vienotības valdības izveidošanai.
Pirmdien pastiprinātas drošības apstākļos prezidenta pilī notika svinīgā valsts vadītāja zvēresta nodošanas ceremonija, uz kuru bija ieradušies arī aptuveni 100 dažādu ārvalstu pārstāvji. Tās laikā bijušais Afganistānas finanšu ministrs Ašrafs Gani solījis ievērot konstitūciju un citus likumus, kā arī aizsargāt to īstenošanu dzīvē. Savā uzrunā Gani īpaši norādījis uz pirmo demokrātisko varas nomaiņu valstī pēc grupējuma „Taleban” krišanas 2001.gadā, vienlaicīgi uzsverot, ka neesot labāks par pārējiem. Tāpēc, ja viņam izdošoties panākt kaut ko labu, viņš cerot uz iedzīvotāju atbalstu, ja viņš kļūdīsies, prezidents cerot uz norādījumiem uz kļūdām. Tāpat jaunais prezidents atzinīgi izteicies par savu bijušo sāncensi un tagadējo sabiedroto vienotības valdībā Abdullu Abdullu, kurš savukārt solījis ar uzticību un godīgumu sadarboties valsts nākotnes labā.
Bet aizejošais prezidents Hamids Karzajs aicinājis iedzīvotājus atbalstīt jaunos valsts līderus. Savā atvadu runā Karzajs atzinis, ka viņa darbības laikā ir pielikts milzum daudz pūļu, lai nodrošinātu valstī ilgstošu mieru, taču diemžēl šīs cerības nav materializējušās. Karzajs gan paudis cerību, ka miers pilnīgi noteikti reiz iestāsies.
Kā norāda dažādi eksperti, jaunajiem Afganistānas līderiem nāksies saskarties ar ļoti daudziem izaicinājumiem. Kā raidsabiedrībai „Al Jazeera” norādījusi afgāņu vēsturniece Helena Malikjara, ekonomika ir sabrukusi, ārvalstu palīdzība ir iesaldēta, attīstība ir apstājusies un noziedzība arvien straujāk pieaug. Tieši tāpēc drošības jautājumi tiek uzskatīti par pašu lielāko izaicinājumu.
Grupējumam „Taleban” lojālie kaujinieki pēdējo mēnešu laikā ir uzsākuši uzbrukumus vairākās provincēs, radot grūtības afgāņu armijai un policijai nodrošināt valstī kārtību. Arī NATO arvien aktīvāk gatavojas līdz šī gada beigām izbeigt savas kaujas misijas Afganistānā, un no kara laikā aktīvajām 800 karabāzēm pašlaik tādu ir palicis vairs tikai aptuveni 30.
Kā vēl pirms inaugurācijas ceremonijas norādīja politikas vērotāji, līdz ar jaunā prezidenta stāšanos amatā valdībai jau drīzumā būs jāizlemj, vai parakstīt vienošanos, kas ļautu arī nākamajā gadā Afganistānā uzturēties 12,5 tūkstošiem ASV vadītu karavīru. Viņu mērķis būtu palīdzēt gan afgāņu armijas, gan policijas apmācīšanā. Līdzšinējais prezidents Hamids Karzajs bija atteicies šādu līgumu parakstīt, taču Ašrafs Gani ir paziņojis, ka jau tūlīt Karzaja lēmums tiks atcelts, bet dokumentu ar amerikāņiem plānots parakstīt jau otrdien.
