Igaunijas galvaspilsētā īres elektroskūteru stāvvietas tika izveidotas jau augusta sākumā – tā, lai cilvēki pierod pie jaunās sistēmas. Galvenais šādu izmaiņu mērķis ir gādāt par gājēju drošību, norādīja Tallinas mēra vietnieks Vladimirs Svets.
Elektroskrejriteņu stāvvietas redzamas īres pakalpojumu sniedzēju mobilajās lietotnēs un ir marķētas ar ceļa zīmēm.
Lai gājējiem uz ietves būtu vairāk vietas, daļa novietņu atrodas ceļa malā vai autostāvvietās, kur tās apzīmētas ar ceļa marķējumu un nodalītas ar stabiņiem.
Arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no 1. septembra īres skrejriteņus drīkstēs atstāt tikai īpaši marķētās vietās. Tās par saviem līdzekļiem ierīkojusi pilsētas pašvaldība.
Kopumā izveidotas 120 elektroskrejriteņu stāvvietas, kas atrodas pilsētas centrā, arī vecpilsētā, tā dēvētajā Užupes republikā un biroju rajonā Šnipišķēs.
To ierīkošana ir viens no pašvaldības veiktajiem pasākumiem, lai elektroskrejriteņu satiksmi regulētu stingrāk, kā arī izskaustu nelabvēlīgo praksi tos novietot jebkur – īpaši krustojumos, autobusu pieturās, pāri ietvēm, gājēju un veloceliņiem, skaidroja pašvaldībā.
"Tas kaitēja citu satiksmes dalībnieku drošībai. Un mēs uzskatām, ka tādā veidā pilsētā ne tikai būs samazināta nekārtība, bet arī uzlabota satiksmes drošība," ceturtdien preses konferencē sacīja Viļņas pašvaldības administrācijas vadītājs Adoms Bužinskis.
Vasaras sākumā Viļņas centrā, vairākās ielās un uz pilsētas tiltiem tika samazināts elektroskrejriteņu maksimālais braukšanas ātrums. Vairākos ceļa posmos pārvietošanās ar šo transportlīdzekli tika aizliegta.
Lietuvā elektroskūteriem, kas pārvietojas ar ātrumu virs 25 km/h, arī būs jāreģistrējas kā transportlīdzekļiem, un pašvaldība paredzējusi, ka tie pilnībā pazudīs no veloceliņiem un ietvēm.
