No tā, ko Latvijas Radio teikuši vietējie iedzīvotāji Kijivā un kas ir redzams vietējos medijos, ukraiņi ir ļoti apņēmīgi pārvarēt visus izaicinājumus. Tāpēc šobrīd vasaras mēneši aktīvi tiek izmantoti, lai labotu ēkas, ierīkotu bumbu patvertnes tur, kur tās nebija, un kopumā gatavotos nākamajai ziemai.

Arī nākamā ziema atkal varētu izvērsties grūta, ja Krievija turpinās savus uzbrukumus pa energoapgādes infrastruktūru, kā tas notika pagājušā ziemā. Kā nesen atzina Kijivas mērs Vitālijs Kličko, galvaspilsētas varas iestādes tobrīd bijušas ļoti tuvu tam, lai sāktu pilsētas evakuāciju. Pagājušajā ziemā situācija bijusi ļoti tuvu kritiskai, lai nāktos evakuēt vairāk nekā 3 miljonus iedzīvotāju.

Tagad Ukraina ļoti rūpīgi gatavojas jaunajai apkures sezonai, un valdības līmenī pat ir izveidots speciāla darba grupa. Enerģētikas objekti tiek remontēti, gāze uzkrāta, un, kā informējis enerģētikas ministrs, ir dots uzdevums līdz apkures sezonas sākumam palielināt energoapgādes sistēmas jaudas un piegādes padarīt drošākas.

Kā šajās dienās informējis premjers Deniss Šmihaļs, kopš gada sākuma atjaunotas vairāk nekā 60% no Krievijas uzbrukumos cietušajām termoelektrostacijām.

Tāpat ar sparu turpinās vispārējā iebrukuma pirmajā gadā nodarīto postījumu novēršana dažādām ēkām. Pēdējo mēnešu laikā arvien biežāk un biežāk parādās informācija par atjaunotām ēkām – gan publisko infrastruktūru, izglītības iestādēm, gan arī dzīvojamām ēkām, kur ar valsts, pašvaldības vai privātu fondu atbalstu ir novērsti kara radītie postījumi, ļaujot cilvēkiem atgriezties mājās.

Taču, tā protams ir niecīga daļa no tā, kur atbalsts ir nepieciešams. Piemēram, gada sākumā Kijiva bija aplēsusi, ka uz to brīdi vispārējā iebrukuma laikā galvaspilsētā postījumi bija nodarīti turpat 700 dažādiem objektiem, no tiem aptuveni puse bija dzīvojamās ēkas.

Kopumā Ukraina aplēsusi, ka kara postījumu novēršanai varētu būt nepieciešami vairāki simti miljardu un šo darbu paveikšanai būs nepieciešami daudzi gadi.

Vēl paralēli tam, ka notiek gatavošanās ziemai un ēku atjaunošana, Ukraina arī turpina atbrīvoties no padomju mantojuma. Šajās dienās no Kijivā esošā Tēvzemes pieminekļa vairoga tiek noņemta padomju simbolika – sirpis un āmurs. Tā vietā līdz Ukrainas Neatkarības dienai, kas tiek atzīmēta 24.augustā, plānots uzstādīt ukraiņu trejžuburi.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.