Eiropas Savienība uzskatīs Nigēras pučistus par atbildīgiem visos uzbrukumos civiliedzīvotājiem, diplomātiem un vēstniecībām, pirmdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
"Ja kāds uzbruks Francijas pilsoņiem, armijai, diplomātiem un Francijas interesēm, Francija nekavējoties un neatlaidīgi reaģēs," brīdina arī Francijas prezidenta kanceleja.
Eiropas Savienība arī piemēros Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) noteiktās ekonomiskās sankcijas Nigērai, paziņoja Borels.
ECOWAS samitā arī tika nolemts noteikt finansiālas sankcijas huntas līderiem, kā arī iesaldēt "visus komerciālos un finanšu darījumus" starp ECOWAS dalībvalstīm un Nigēru.
"Mēs pieprasām nekavējoties atbrīvot un atjaunot Nigēras valsts vadītāja amatā prezidentu Muhamedu Bazumu, kā arī pilnībā atjaunot Nigēras Republikas konstitūciju," vēsta Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas komisijas vadītājs Omārs Turējs.
"Mēs noraidām jebkādu atkāpšanos, kas varētu nākt no prezidenta Bazuma. Mēs uzskatām, ka prezidents tiek turēts gūstā un valsts apvērsuma mēģinājuma autori ir vienīgie, kas atbild par viņa, viņa ģimenes un valdības locekļu drošību."
"Ja mūsu prasības netiks izpildītas nedēļas laikā, mēs spersim visus soļus, kas ir nepieciešami, lai atjaunotu konstitucionālo kārtību Nigērā. Šie soļi var ietvert spēka pielietošanu," brīdina Turējs.
Pēc notikušā apvērsuma Nigērai ir pievērsta liela starptautiskās sabiedrības uzmanība. Lai gan Nigēra ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, tās rīcībā ir ievērojami dabas resursi.
Nigēra ir viena no lielākajām urāna rūdas ieguvējām pasaulē. Nigēras urāna raktuvēs strādā Francijas kompānijas, kam urāns nepieciešams daudzo Francijas atomstaciju darbināšanai.
Pastāv risks, ka Nigērā varētu izveidoties situācija, līdzīga kā kaimiņvalstī Mali, kur arī nesen noticis apvērsums un tagad valda naidīgs noskaņojums pret Rietumiem.
Tas nozīmē, ka situācija reģionā var kļūt nestabila, un šīs valstis kļūs par vietu, kur varēs netraucēti darboties islāma kaujinieki un teroristi. Tāpat iespējama Krievijas ietekmes palielināšanās šajā reģionā.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums. Militāristi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis. Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
Tagad, kā norādījuši analītiķi, šī pozīcija ir apdraudēta, jo īpaši pēdējā laikā vērojama pastiprināta Krievijas vēlme pārņemt varu un iespiesties dziļāk Āfrikā.
