Krievija uzbrukumos vaino Ukrainu, kuras amatpersonas devušas mājienus par Ukrainas iespējamo saistību ar šiem triecieniem. Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka dronu triecieni tik dziļi Krievijas teritorijā liek uzdot nopietnus jautājumus par Krievijas pretgaisa aizsardzības spējām.

Karš sasniedzis arī Maskavu

Krievijas neatkarīgais izdevums "Meduza" ziņo, ka svētdien vakarā Nekļinovskas rajonā Rostovas apgabalā ir nogāzies un eksplodējis drons. Sprādziena rezultātā aizdegās privātmāja, saimniecības ēka un automašīna. Uzbrukumā neviens cilvēks nav nogalināts vai ievainots. Vietējās varasiestādes noskaidro drona izcelsmi.

Savukārt naktī Brjanskas apgabala Trubčevskas pilsētā drons trāpīja rajona policijas pārvaldes ēkā. Uzbrukumā bojāts ēkas jumts un izsisti logu stikli. Par cietušajiem ziņu nav. Vietējās varasiestādes uzbrukumā vainojušas Ukrainu.

Rostovas un Brjanskas apgabali robežojas ar Ukrainu un atrodas salīdzinoši tuvu frontei, tāpēc tur arī iepriekš ir apšaudītas apdzīvotās vietas.

Taču citādāk ir ar Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kas atrodas vairāk nekā 500 kilometrus no frontes. Tāpēc zināms pārsteigums bija svētdien agri no rīta notikušais dronu uzbrukums Maskavas finanšu rajonam, kur atrodas modernas daudzstāvu biroju un dzīvojamās ēkas.

Virs rajona esot notriekti divi droni, bet to atlūzas trāpīja divām ēkām, nodarot postījumus to fasādēm. Vienā no ēkām bija izvietotas vairākas ministrijas un federālās iestādes. Arī šajā uzbrukumā Krievija vainoja Ukrainu.

Zelenskis: Tas ir neizbēgams un taisnīgs process

Ukrainas amatpersonas nav tieši atzinušas Kijivas saistību ar šiem dronu uzlidojumiem, bet ir paziņojušas, ka Krievijas iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka karš būs arvien jūtamāks arī viņu valsts teritorijā.

Piemēram, Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats sacīja, ka turpmāk Krievijā nebūs mierīgi arī reģionos, kas atrodas tālu no Ukrainas pierobežas.

Ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas agresija kaujas laukā ir bankrotējusi. Šodien ir 522. diena tā sauktajai "speciālajai militārajai operācijai", ko Krievijas vadība plānoja pabeigt nedēļā vai divās.

Ukraina kļūst spēcīgāka. Karš pamazām atgriežas Krievijas teritorijā – tās simboliskajos centros un militārajās bāzēs, un tas ir neizbēgams, dabisks un pilnībā taisnīgs process," sacīja Zelenskis.

Rietumu eksperti kā maz ticamu izslēdz dažos avotos izskanējušo versiju, ka dronu uzbrukumi varētu būt pašas Krievijas īstenoti, lai vairotu sabiedrības atbalstu karam Ukrainā.

Atgādinājums, ka karš nenotiek tikai Ukrainas teritorijā

Atvaļinātais Austrālijas bruņoto spēku ģenerālmajors un vairāku domnīcu līdzstrādnieks Miks Raiens ir pārliecināts, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Ukraina, kurai esot visas tiesības šādi atbildēt uz Krievijas regulārajiem raķešu un dronu triecieniem pa Ukrainas pilsētām.

Viņaprāt, ar šiem uzbrukumiem Kijiva arī vēloties atgādināt Krievijas iedzīvotājiem, ka karš nenotiek tikai Ukrainas teritorijā.

Savukārt britu militārais analītiķis Frenks Ledvidžs izceļ to, ka droni spēj sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā.

"Pirms kara tika uzskatīts, ka Krievijas rīcībā, iespējams, ir pasaulē labākā pretgaisa aizsardzības sistēma. Tas bija Krievijas galvenais spēks, un to joprojām var uzskatīt par ļoti spēcīgu. Bet fakts, ka Ukraina, ja pieņemam, ka tā patiešām ir Ukraina, var palaist dronus, kas spēj nolidot 500 kilometrus pār aizsargātu Krievijas teritoriju un trāpīt mērķiem Maskavā, ir ļoti nozīmīgs. Tas pasaka daudz par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu patiesajām spējām," Ledvidžs sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".

Ukraiņu izcelsmes amerikāņu militārais eksperts Aleksandrs Vidmans uzskata, ka pēc dronu uzbrukumiem Maskavai un Krievijas reģioniem blakus Ukrainai Krievijas Eiropas daļa būtu jāpasludina par kara zonu, bet Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai būtu jāslēdz gaisa telpa šajā zonā.