ANO ekspertu ziņojumā runa ir par "Hvason-11" tipa tuvas darbības rādiusa ballistisko raķeti, kuras atlūzu atrada pēc 2. janvārī notikušā Krievijas uzbrukuma Harkivas pilsētai.
Ja apstiprināsies, ka Krievija patiešām ir saņēmusi no Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes, tad Krievija būs pārkāpusi pašas 2006. gadā ANO Drošības padomē atbalstītās sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Ukraina un rietumvalstis jau iepriekš apgalvojušas, ka Krievija no Ziemeļkorejas ir saņēmusi lielu daudzumu artilērijas lādiņu un raķešu.
Ukrainas prokuratūra ziņo, ka reģistrēti apmēram 50 gadījumi, kad Krievija Ukrainā izmantojusi Ziemeļkorejas raķetes. Taču iegūt pierādījumus ir sarežģīti, jo atpazīstamas detaļas pēc sprādziena reti saglabājas.
Ziemeļkorejas raķešu uzbrukumos ir nogalināti vismaz 24 civiliedzīvotāji un nopietni ievainoti vēl vairāk nekā simts cilvēku.
Maskava noliedz, ka tā saņem bruņojumu no Ziemeļkorejas. Taču pērn Krievija un Ziemeļkoreja noslēdza vienošanos par militārās sadarbības padziļināšanu.
Tikmēr izdevums "Financial Times", atsaucoties uz augsta ranga Ukrainas izlūkdienestu amatpersonām, vēstīja, ka Krievija maija beigās vai jūnija sākumā varētu sākt jaunu plaša mēroga ofensīvu.
Savukārt vācu medijs "Bild", atsaucoties uz avotu Ukrainas armijā, rakstīja, ka valsts otrajai lielākajai pilsētai Harkivai varētu uzbrukt 20 tūkstoši līdz 40 tūkstoši Krievijas karavīru. Tādā gadījumā Ukrainai nāktos izdarīt smagu izvēli, vai aizstāvēt valsts ziemeļus vai austrumus.
