Krievijas politiskajā sistēmā varētu būt gaidāmi pēcgrūdieni, jo pieredze liecina, ka tā ne pārāk veiksmīgi spēj izlaist spiedienu. Tā aizvadītās nedēļas nogales notikumus Krievijā tēlaini raksturo amatpersonas Briselē.
Jāuzmanās no vāgneriešiem
ES bažas par drošību simboliski parādīja arī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga dalība Briseles samitā. Stoltenbergs uzsvēra, ka ES un NATO viena otrai ir vajadzīgāka vairāk nekā jebkad agrāk, it īpaši domājot par kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Stoltenbergs arī uzsvēra, ka Prigožina dumpis liecina par to, ka Krievijas sistēmā ir plaisas, bet ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus arī tāpēc, ka vēl nav skaidrs, cik no "Vagner" spēkiem nonāks Baltkrievijā vai citās vietās.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš spriež, ka tagad risku var radīt "Vagner" kaujinieku mēģinājumi nokļūt Eiropas Savienībā, arī izliekoties par civiliedzīvotājiem.
"Mēs zinām par "vāgneriešiem", ka tur ir cietumnieki un tā tālāk, bet "vāgnerieši" tajā skaitā ir arī augstas raudzes trenētas militārpersonas, arī algotņi, ne jau tikai cietumnieki, kuri ir agrāk dienējuši Krievijas militārajā dienestā un algas dēļ ir pārgājuši šajā pusē," norāda Kariņš.
"Mēs jau nezinām, kuri būs tie "vāgnerieši", kuri beigās nonāks Baltkrievijā. Bet, ja tie ir tie, kas ir visciešāk ap pašu Prigožinu, tad ir ļoti ticami, ka tie būtu drīzāk labāk sagatavoti, nekā sliktāk sagatavoti."
"Ja mēs nesargājam savu robežu, tad Eiropas ārējā robeža ir apdraudēta un šādi cilvēki vārētu nonākt Vācijā, Zviedrijā, Nīderlandē vai Francijā," secina Kariņš.
Ar bažām vēro notikumus Krievijā
ES līderiem ir dažādi viedokļi, vai nemieri Krievijas iekšpolitikā nāks Eiropai par labu vai sliktu.
"Tas nav mūsu interesēs, ka Krievija kļūst nestabila, – tas var izklausīties paradoksāli. Mūsu interesēs ir, lai stabila Krievija izbeidz agresijas karu pret Ukrainu," uzskata Nīderlandes premjers Marks Rute.
Pretējās domās ir Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Daži kolēģi saka, ka stiprs Putins ir mazāk bīstams nekā vājš Putins. Es tam nepiekrītu. Mums ir jābūt izlēmīgiem – tagad ir izšķirošs vēstures mirklis. Ja nebūsim izlēmīgi un vienoti tagad, rīt būs par vēlu."
27 ES dalībvalstu līderi Briselē diskutē arī par to, ko darīt ar Krievijas Centrālās bankas iesaldēto naudu. Tā pārsvarā atrodas Beļģijā. Šīs valsts premjerministrs Aleksandrs De Kro uzskata, ka juridiski ir iespējams aplikt šos līdzekļus ar nodokļiem un ienākumus novirzīt Ukrainas atjaunošanai. Taču viedokļi šajā jautājumā dalās, jo pastāv bažas par precedenta radīšanu un iespējamo Krievijas pretreakciju.
Klātesošos ar videokonferences palīdzību uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zināms, ka Ukraina no septiņām jomām, kurās jāpanāk progress pirms sarunu sākšanās par iestāšos ES, ir izpildījusi divas. Lielākie izaicinājumi vēl ir cīņa pret korupciju un minoritāšu tiesības, kas ir viena no lietām, ko Ukrainai pārmet Ungārija.
Nepieciešams stiprināt Eiropas militāro industriju
Saistībā ar palīdzību Ukrainai tiek apspriesta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas militāro industriju.
Francija uzsver, ka nepieciešams atbalstīt Eiropas ieroču un munīcijas ražotājus; nevar paļauties tikai uz ieroču importu no citiem reģioniem.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa piekrīt, ka nepieciešams stiprināt Eiropas aizsardzības spējas.
"Igaunijas aizsardzības budžets 1933. gadā bija ārkārtīgi zems, jo bija miera laiki un līdz ar to nebija politiskā atbalsta.
Savukārt 1939. gadā bija skaidrs, ka mums ir jāiegulda vairāk, bet bija jau par vēlu. Es negribētu, lai arī tagad visa Eiropa šādi nokavētu," atzina Kallasa.
ES valstu līderi sarunās apspriež arī nelegālās migrācijas ierobežošanu. Šis jautājums vairāk uztrauc Eiropas dienvidu valstis, kam nācies saskarties ar migrantu pieplūdumu no Āfrikas un citiem reģioniem.
Itālijas premjere Džordžija Meloni uzskata, ka jāveido abpusēji izdevīga sadarbība ar Āfrikas valstīm, piemēram, Tunisiju, lai tās būtu ieinteresētas apturēt nelegālās migrācijas plūsmu.
"Eiropai ir problēma ar enerģijas piegāžu avotiem. Āfrika varētu kļūt par lielisku enerģijas ražotāju.
Mēs varētu salikt mūsu centienus kopā, palīdzēt viņiem ar investīcijām, lai viņi varētu ražot enerģiju sev un arī palīdzēt mums. Šādi mēs kļūtu sasaistīti viens ar otru. Tas ir stratēģiskais projekts, pie kura Itālija pašlaik strādā," teica Meloni.
Polija piedāvās alternatīvu ES migrācijas paktam
Tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ES valstu līderu samitā paziņoja, ka Varšava nāks klajā ar savu robežu drošības plānu – alternatīvu jaunajiem migrācijas noteikumiem, par kuriem ES iekšlietu ministri vienojās jūnija sākumā Luksemburgā. Moraveckis arī norādīja, ka Polija uzliks veto jaunajam ES Migrācijas un patvēruma paktam.
"Gadījumā, ja mēs neuzņemsim nereģistrētu bēgli no Tuvajiem Austrumiem, mums piemēros naudas sodu 20 000 eiro apmērā vai vairāk. Mums tas nav pieņemami. Tāpēc mēs ierosināsim un jau esam ierosinājuši referendumu. Ļaujiet cilvēkiem izteikt savu viedokli šajā jautājumā. Vai viņi vēlas dzīvot drošā vidē, drošās pilsētās un ciemos, kā tas ir Polijā? Vai tomēr viņi vēlas pakļauties Eiropas Komisijas spiedienam, kas vēlas pilnībā mainīt mūsu dzīvesveidu?" sacīja Moraveckis.
