Saskaņā ar Ukrainas sniegto informāciju pašlaik Krievijas gūstā atrodas 26 Ukrainas žurnālisti.

Žurnālisti dara ļoti svarīgu darbu

Ukrainas parlaments apstiprinājis aicinājumu starptautiskajām organizācijām un ārvalstu parlamentiem aktivizēt starptautiskās un nacionālās iespējas izdarīt spiedienu un panākt Krievijas gūstā esošo nelikumīgi aizturēto žurnālistu atbrīvošanu.

"Šī ir rezolūcija par Vladu Jesipenko – "Radio Brīvība", "Krimas Reālijas" žurnālistu, kurš jau trešo gadu ir Putina režīma ieslodzīts. Šis ir likums par Irinu Daniloviču, kura šobrīd faktiski mirst cietumā, jo viņai netiek sniegta medicīniskā palīdzība. Šis ir likumprojekts par Narimanu Dželjalu, šis ir likumprojekts par Dimu Hiļuku – "UNIAN" darbinieku, par kuru informāciju mēs ieguvām tikai nesen, lai arī viņu sagrāba gūstā tad, kad notika Kijivas apgabala okupācija. Un šādu uzvārdu ir ļoti daudz," vēsta Ukrainas Augstākās radas deputāts Jaroslavs Jurčišins no frakcijas "Balss".

Šo rezolūciju atbalstīja pārliecinošs vairākums no Ukrainas Augstākās radas deputātiem – kopumā 293 tautas kalpi.

"Žurnālisti dara ļoti svarīgu darbu – viņi runā patiesību un izgaismo tajā skaitā agresorvalsts Krievijas noziegumus, tāpēc Krievija to uztver kā apdraudējumu.

Šīs rezolūcijas mērķis ir aktivizēt gan starptautiskās sabiedrības un organizāciju pūliņus, gan arī dažādu valstu valdību centienus atgūt žurnālistus un kopumā visus nelikumīgi aizturētos cilvēkus, kas šobrīd atrodas Krievijas gūstā," uzsver parlamenta deputāts Oleksandrs Merežko no valdošās partijas "Tautas kalps".

Žurnālisti un sabiedriski aktīvi darbinieki tiek ņemti gūstā jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmās fāzes 2014. gadā. Ukrainā ir bijusi pozitīva pieredze, kad, veicot milzīgu starptautisku spiedienu uz Krieviju, tomēr izdodas atbrīvot cilvēku.

Piemēram, tā notika ar režisoru Oļegu Sencovu, kuru pēc daudzu starptautisku organizāciju iesaistes izdevās atbrīvot 2019. gadā. Pēc pilna apmēra iebrukuma sākuma Sencovs pievienojās Ukrainas bruņotajiem spēkiem un šobrīd karo.

Krievija mērķtiecīgi vēršas pret žurnālistiem

Ukrainas parlaments šobrīd ar šo rezolīciju atkal vēršas pie visām lielajām starptautiskajām organizācijām, iesakaitot ANO, un prasa izdarīt spiedienu, mēģinot panākt, ka aizturētie žurnālisti tiek atbrīvoti no gūsta. Līdz šim nevienas gūstekņu apmaiņas ietvaros nav atbrīvots neviens mediju darbinieks.

Līdz šim starp Krieviju un Ukrainu notikušas 49 gūstekņu apmaiņas operācijas, kuru rezultātā Ukrainā atgriezušies gandrīz 3000 cilvēki. Lielākā daļa no viņiem ir karavīri, bet 147 – civliedzīvotāji.

Pēc Ukrainas amatpersonu datiem, šobrīd gūstā atrodas vismaz 8000 cilvēku, tajā skaitā 1600 civilliedzīvotāju. Krievija pārkāpj starptautiskās tiesību normas, gūstā turot ne tikai karavīrus, bet arī civiedzīvotājus, tajā skaitā arī žurnālistus.

Tāpat Krievija pārkāpj jebkādas starptautiskās normas, arī šaujot un īpaši mērķējot pa mediju darbiniekiem.

Kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma Ukrainā saskaņā ar nacionālās Žurnālistu savienības datiem nogalināti 86 mediju darbinieki. Tie ir žurnālisti, TV operatori, fotogrāfi, redaktori un citi. No viņiem 61 bija tie, kas iestājās Ukrainas bruņoto spēku rindās un krita kaujās par brīvu Ukrainu.