ASV ietekme Ukrainas lēmumos

Sabiedrību un ekspertus joprojām nebeidz pārsteigt nopludinātie ASV Pentagona dokumenti, un katru nedēļu tie atklāj kaut ko jaunu. Aizgājušajā nedēļā ziņa, kas daudziem radīja apmulsumu, bija, ka ukraiņi it kā bija iecerējuši pretuzbrukumu jau šī gada 24. februārī – raidīt pret Maskavu visu, kas viņiem pieejams, bet šādu rīcību apturējusi ASV.

"Dokumenti, ka šis ir bijis apspriests, izskatās, ka ir pastāvējuši. Kas ir bijis nopietni, kas nenopietni – tur var domāt, bet tas, ka runas ir bijušas par to, ka Ukraina varētu uzbrukt Krievijai Krievijas teritorijā, tas izskatās reāli. Ja tas ir bijis reāli un Baidena administrācija nav bijusi ar mieru, tas ir kaut kas, kas mums jāņem vērā," atzina Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

ASV loma karā Ukrainā nenoliedzami ir milzīga – tā ukraiņiem palīdz materiāli, finansiāli, diplomātiski. Iespējams, tas rada ietekmi uz Ukrainā pieņemtajiem lēmumiem. 

"Izskatās, ka Ukraina nav pavisam brīva rīkoties tā, kā Ukraina vēlētos, un tai tomēr ir jāsaskaņo sava rīcība ar Vašingtonu, lai nenotiktu otrās lielās bažas Vašingtonai – potenciālā lielā eskalācija karā starp Krieviju un Ukrainu, tāda, kas tiešā konfliktā ievilktu NATO valstis. Ir tomēr tāda neoficiāla robeža un ierobežojums, ka ukraiņi nedrīkst uzbrukt Krievijai Krievijā vai vismaz ne lielā mērogā, jo tad, pēc ASV domām, pastāv lielāks eskalācijas drauds," vērtēja Bērziņa. 

ASV prezidenta Baidena administrācijai ir bijuši divi mērķi – Ukrainai karā ir jāuzvar, bet konflikta eskalācija notikt nedrīkst. Abiem šiem mērķiem jāpiepildās, tādēļ Vašingtona ir gan liels palīgs, gan atsevišķos gadījumos – bremze. 

"Šajā gadījumā izskatās, ka tā bremzes loma varbūt ir bijusi, un tas var sarežģīt starp sabiedrotajiem attiecības, jo ASV ir ārkārtīgi nepieciešams sabiedrotais Ukrainai, milzīgi izpalīdzīgs sabiedrotais, bet ir jārēķinās arī ar Vašingtonas bažām par eskalāciju. Tas tā ir bijis kopš kara paša sākuma, un izskatās, ka tā arī turpināsies," secināja Bērziņa. 

Tāpat vairāki eksperti sociālajos tīklos pauduši, ka ASV ir vēlme pēc iespējas novājināt Krieviju, bet nav vēlmes pārlieku stiprināt Ukrainas bruņotos spēkus ilgtermiņā. Šim viedoklim Bērziņa gan absolūti nepiekrita. 

"Lai Ukraina tiktu galā ar Krieviju, tai ir jābūt visspēcīgākajai, kāda tā var būt. Ja salīdzina to, piemēram, ar Spāniju vai Vāciju, valstīm, kuras netaisās tuvākajā laikā karot nekur, tad dabīgi, ka valsts, kas karo ar Krieviju jau kopš 2014. gada, būs spēcīgāka.

Bet par to, ka tas nebūtu Amerikas vai sabiedroto interesēs, ka Ukraina ir spēcīga, tam es pilnībā nepiekrītu. Man šķiet, ka tā ir sazvērestības teorija, kas ir maz ticama.

Ja Ukraina kļūtu par pavisam spēcīgu, priekšzīmīgu militāro spēku Eiropā, Ukraina, kura vēlas pievienoties NATO – tas padarītu NATO tikai stiprāku," viņa uzsvēra. 

Ķīnas agresīvā diplomātija

Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje pagājušajā nedēļā daudziem lika saraukt uzacis pēc tam, kad intervijā Francijas telekanāla LCI ēterā paziņoja, ka valstīm, kas radušās PSRS sabrukuma rezultātā, "nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās".

Pēc tam Ķīnas Ārlietu ministrija situāciju mēģināja nogludināt, taču Pekinas pārstāvja izteikumus pamanīja arī eksperti ASV – Bērziņa pauda, ka tie noteikti nav bijuši tikai neveiksmīgi izvēlēti vārdi. 

"Tas ir visnotaļ kaut kas vairāk. Nevar teikt, ka vēstnieka vārdi atspoguļo pilnīgi visus uzskatus Pekinā, bet ir ļoti liela loma bijusi pēdējos gados Ķīnas vēstniecībai Parīzē. Daļa no Ķīnas vēstniekiem piekopj tādu vilku kareivja diplomātiju, ļoti agresīvu diplomātiju, kura nav tāda īpaši pieklājīga, bet ļoti aizstāv Ķīnas intereses un ļoti agresīvas nostājas uzsver arī pret Eiropu un ASV," eksperte norādīja. 

Šāda attieksme tika novērota jau Covid-19 laikā, kad Ķīnas vēstnieki mēģināja publiski virzīt versijas par to, ka vīruss varbūt nemaz nav izcēlies Ķīnā un patiesībā pie tā būtu jāvaino Rietumi. 

"Tad, kad Eiropas Savienībā pārstāja raidīt Krievijas masu mediju kanālus, tad Francijā redzēja to, ka Ķīnas diplomātiskie kanāli turpināja [paust] tos pašus punktus, kurus iepriekš Krievija bija paudusi. Ja skatās uz Franciju un Ķīnas diplomātu rīcību Francijā, tad prokrieviski uzskati nav pārsteigums. Ja pauž viens vēstnieks šādas domas, viņš noteikti nav vienīgais.

Droši vien liela daļa agresīvāk noskaņoto Ķīnas diplomātu un amatpersonu tic tam, ka bijušās PSRS un arī Austrumu bloka valstis, ka tām nav īsts statuss. Par to ir jāuztraucas," vērtēja Bērziņa. 

Ilgus gadus Ķīna ir vēlējusies būt labs partneris un draugs Eiropas valstīm, tā pat uzsāka dažādus sadarbības formātus ar bijušajām Austrumu bloka valstīm, bet šobrīd vēstnieka paustais liecina, ka attiecības mainās. 

"Lielais draudzības vilnis droši vien būs beidzies. Mēs bieži runājam par Ķīnu un Ķīnas lomu karā Ukrainā un Eiropas tālākās drošības veidošanā, bet arvien izskatās, ka Ķīna būs lielāka problēma, ka Ķīna izraisīs lielākus klupšanas akmeņus Eiropai, ka nebūtu vērts cerēt uz tuvākām, draudzīgākām attiecībām.

Drīzāk jādomā, kā mazināt sāpi no iespējamām tālākām negatīvām attiecībām," secināja drošības politikas eksperte.